Ukraiņu skolēnu pieredzi Latvijā dokumentē filmā

Šovasar izlaidumi tiek svinēti ne tikai Latvijas skolēniem, bet arī tiem jauniešiem, kas Latvijā nonākuši bēgot no kara skartās dzimtenes. Kopš marta Ventspilī divās skolās mācās ukraiņu kara bēgļu bērni. Pusaudžu pieredzi Latvijā apkopojis skolasbiedrs dokumentālā filmā. Filmā tiek uzdoti jautājumi par karu, dzīvi Latvijā un nākotnes plāniem.

Šonedēļ Ventspils 6. vidusskolā aizvadīts izlaidums kara bēgļu klasēs, Latvijas valsts diplomus saņēma devītklasnieki, bet liecības - arī septīto un astoto klašu skolēni. Svinīgais brīdis sākās ar Latvijas un Ukrainas himnām.

Ukraiņu jaunieši Ventspilī ieradās marta sākumā. Pašvaldībai steidzami nācās risināt mājokļa, pabalstu un izglītības jautājumus. 1.-6. klašu skolēni mācījās Ventspils 2. pamatskolā, bet vecākie - 6. vidusskolā. Skolēnu skaits šo mēnešu laikā bija mainīgs, reizēm 50, reizēm 70 bērnu.

Ventspils 6.vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Lana Švarca saka: “Ienāk tāds bars pelēka asfalta krāsā. Drūmi cilvēki, bēdu sagrauti. Mēs maksimāli centāmies iedzīvināt, adaptēt skolas vidē. Nolēmām, ka mums būs atsevišķas ukraiņu bērnu klases, nevis kaut kur integrējam. “

Pēdējā mācību diena tika noslēgta ar tikšanos Ventspils Jauniešu mājā, kur skolasbiedrs Georgijs Kartašovs aicināja uz pirmizrādi savai dokumentālai filmai par Ukrainas skolēniem Latvijā , jo tie, kas paši piedzīvojuši karu, var palīdzēt saprast notikumus Ukrainā. “Scenārijs radās filmējot. Es zinu, ka gribu uzņemt šo filmu, nedēļas laikā izvēlos jautājumus un pierakstu. Atkarībā no tā, kā viņi atbildēja uz jautājumiem, es rakstu jaunus.”

Filma ir stāsts par Arinu un Oksanu, kam ir 13 gadu, Nastju, Marku un Timofeju, kam ir 14. Visi ir pārliecināti, ka pavisam drīz atgriezīsies Ukrainā, kur ir tuvinieki. Timofejs saka: “Ir tādi, kas aizbrauks uzreiz, ir tādi, kas paliek. Es palikšu Latvijā līdz rudenim. Viss atkarīgs no tā, kā veidosies karadarbība, - ja karš beigsies vasarā - braukšu vasarā. Ja rudenī, tad palikšu līdz rudenim. Varbūt te iešu skolā.”

18. gadīgā Georgija filmas epizodes uzņemtas skolas pagraba telpās. Pirmie kadri tapuši aprīlī, pēdējie - maijā. Pusaudži filmā atbild uz tādiem jautājumiem, kas skar Latviju, karu, nākotnes prognozes.

Šobrīd zināms, ka lielākā daļa Ventspilī dzīvojošo skolēnu jau devušies atpakaļ uz Ukrainu, vien daži paliks līdz vasaras beigām. Georgijs Kartašovs: “Mazākā daļa paliks, vairākums brauks projām jau pēc 15. Faktiski - līdz jūlijam lielākā daļa brauks projām. Ja tā būtu mana izvēle, es nebrauktu tagad. Situācija nav stabila!”

Krievvalodīgā ģimenē augušais Georgijs šovasar cer iestāties Latvijas Kultūras akadēmijā un studēt filmu režiju. Viņš cer, ka kāds, kurš klausās Krievijas propagandas melos, noskatoties šo filmu, sadzirdēs ukraiņu bērnus, kas atgādina, ka karš vēl nav beidzies.