Ukraiņiem saziedotās lietas pārsvarā kvalitatīvas, taču daļu nākas izmest atkritumos

Kopš kara darbības sākuma Ukrainā iedzīvotāji Latvijā ļoti aktīvi iesaistās palīdzības sniegšanā, ziedojot dažādas lietas. Ja pirmajās dienās daudz kas no tā tika vests uz robežu vai nogādāts pašā Ukrainā, tad šobrīd ziedojumi tiek vākti arī jau uz Latviju atbēgušajiem ukraiņiem. Biedrībām nākas arī saskarties ar tādām cilvēku atnestām lietām, kam vieta ir atkritumos.

Dažādas lietas ukraiņiem, kuri šobrīd uzturas Valmierā, jau vairākas dienas vāc Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes cilvēki. Pārskatīt savus drēbju skapjus un citas lietas sākumā aicināti pašu draugi, taču ziņa par palīdzības sniegšanu strauji izplatījās, dažās dienās pat no tālākām vietām savests ļoti daudz - pārsvarā drēbes un apavi. Tas viss tiek sašķirots pa veidiem un izmēriem.

Ik pa laiciņam te ierodas ukrainietes, lai paņemtu to, kas vajadzīgs sev vai bērniem, arī citām ukraiņu ģimenēm, kuras ieradušās Valmierā. Ja kādam neder pēc izmēra, nes atpakaļ. Draudzes locekle stāsta, ka ukraiņu mammu vidū jau izveidojies tāds kā savs klubiņš. “Tās mammas pašas arī saka, ka viņām ļoti jocīga sajūta, ka nevarēja iedomāties, ka pēc nedēļas būs Latvijā, kurā nekad nav bijusi, likšot maisos citiem bērniem drēbes,” stāsta Aiga Martinsone-Paidere, Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes locekle.

Pirmajās dienās pieprasītas bija arī zobu birstes un zobu pastas, arī citas higiēnas preces, bet, lai nebūtu tā, ka cilvēki ziedo visu, kas ienāk prātā, tiek veidots saraksts, kas ukraiņiem nepieciešams.

Daļa cilvēku, kuri ziedojuši dažādas lietas, padomājuši, kā iepriecināt ukraiņu bērnus, piemēram, bērnu zābaciņos bija iekšā ielikti zefīri. Lai gan lielākā daļa saziedoto drēbju un citas lietas ir labā stāvoklī un labas kvalitātes, ir atsevišķi gadījumi, kad kāds atnes nelietojamas, būtībā atkritumos izmetas lietas. “Atnesuši tās mantas, kas viņiem ir liekas. Tās ir novalkātas, kuras nevar tālāk citiem dot. Ir bijuši arī ar tādiem ābola lieluma caurumiem. Vairākas drēbes tādas, kas ir, protams, uzreiz izmetamas, vēl ir arī piečurātas segas, ko esam metuši ārā,” norāda Kristīne Bernecka, biedrības “Be the light” pārstāve.

Daudz vesti arī nekvalitatīvi, pleķaini un izdiluši apģērbi zīdaiņiem. Cēsnieki pieņem arī pārtikas ziedojumus, arī tie bijuši izmetami. Kādam derīguma termiņš beidzies jau 2019. gadā, citam vēl senāk - 2016. gadā.

Apģērbu, pārtiku, higiēnas un medicīnas preces vāc arī biedrība “Laiks jauniešiem” Bauskas novadā. Par to, kas ukraiņiem vajadzīgs, arī te veido sarakstus - vajadzīgas arī dušas želejas, šampūni, trauku mazgājamie līdzekļi un veļas pulveri. Katru dienu saraksts tiek precizēts. “Esam noskaidrojuši, ka ļoti daudz Ukrainas bērni mācīsies skolā attālināti Ukrainā. Šobrīd tiešām ir tā vajadzība, ka planšetdatori, datori, citiem pat telefoni nav līdzi, ir vispār pazuduši, un meklējam - varbūt mājās kādam ir vecāks telefons vai planšete,” saka Gints Jankovskis, biedrības “Laiks jauniešiem” valdes priekšsēdētājs.

Biedrībās stāsta, lai tiktu ar visu ziedojumu apjomu galā, palīdz brīvprātīgie. Kā atzina Valmieras Svētās Sīmaņa baznīcas pārstāve, ukraiņi ar savu drosmi, spēku un sirsnību dod to spēku darboties tālāk.