Divus mēnešus pēc ierašanās Latvijā kara bēgļi no Severodoneckas Tukuma novadā atvēruši savu restorānu. Lai gan tagad visiem, izņemot pavāru, jāapgūst jaunas profesijas, esot gandarījums, ka var strādāt un palīdzēt arī savējiem. Uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā neesot bijis viegli, jo cerības uz valsts atbalstu neesot piepildījušās.
Ukrainā viņiem bija daudznozaru uzņēmums, kura pamatdarbība bija kravu pārvadājumi un celtniecība, bet, kopā ar saviem ģimenes locekļiem ierodoties Latvijā, nolēma sākt visu no jauna. Jau desmitajā jūnijā - kādas kovida pandēmiju nepārdzīvojušas ēdināšanas iestādes vietā - viņi Bigauņciemā atvēra Ukraiņu restorānu.
No deviņiem darbiniekiem restorānā savā profesijā strādājot tikai pavārs, bet pārējie ir apņēmības pilni izdarīt visu, lai šis projekts būtu veiksmīgs. “ Izvēle jau mums nebija liela. Gribējās savējos atbalstīt, pašai arī negribējās sēdēt bez darba. Atceros pirmo porciju. Rokas trīcēja, bet visu pa gramiem svērām. Ļoti uztraucāmies, lai klienti būtu apmierināti, lai viss izdotos,” saka Nadežda Kļukina, matemātikas skolotāja, tagad pavāra palīdze.
Olha Shkurho, SHO restorāna administratore, ReTV stāsta, ka iznomājuši telpu ar galdiem, bet pārējā inventāra iegādei katrs iedevis cik nu kuram bijis. Uzsākt darbu neesot bijis viegli. “Kad atbraucām, mēģinājām vērsties pie valdības, pie ietekmīgiem cilvēkiem ar priekšlikumu, lai biznesam, ko šeit uzsāk ukraiņi, dotu ne atvieglojumus, bet nodokļu brīvdienas uz trīs vai sešiem mēnešiem, lai ļautu samaksāt pēc tam, kad būsim nostājušies uz kājām.”
“Jebkurš šajā valstī atver savu saimniecisko darbību. Tālāk, ievērojot likumdošanu, maksā nodokļus, ievērojot termiņus, iesniedzot tās pašas atskaites. Viss tāpat,” saka Kristīne Augstkalne, Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve.
Vienota kārtība esot arī atbalsta saņemšanai uzsākot uzņēmējdarbību. Gluži tāpat kā jaunie latviešu uzņēmēji, arī ukraiņi var pretendēt uz finansiālu atbalstu aizdevuma veidā no valsts finanšu institūcijas “Altum”. “Ja viņš tikko ir reģistrējies Latvijā, uzsācis saimniecisko darbību, viņš klasificējās kā biznesa uzsācējs. Protams, mēs skatāmies, no kura finansējuma avota mēs finansēsim, bet tā jau ir individuāla saruna. Par to viņam nav jāraizējas. Ja vien tā ir tāda dzīvotspējīga ideja. Mēs visus vienādi vērtējam, skatāmies, vai varam nofinansēt,” saka Ilze Zandberga, “Altum” Kurzemes reģiona vadītāja.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotās informācijas, pašreiz saimniecisko darbību Latvijā sākuši 93 ukraiņu civiliedzīvotāji, bet 5611 ukraiņu atraduši darbu kādā no 2183 Latvijas uzņēmumiem.
#SIF_NVZ2022
