Pašlaik lielākā bēgļu plūsma no Ukrainas koncentrējas Rīgā un Jūrmalā. Šīs pašvaldības jau lūgušas atbalstu atbraucēju uzņemšanā. Tikmēr daudzviet reģionos izmitināti vien daži desmiti kara bēgļu, lai gan pašvaldību iespējas ir daudz lielākas. Iekšlietu ministre Marija Golubeva, viesojoties Alūksnes novadā, šodien uzsvēra - šo problēmu risinās, bēgļus proporcionāli pārdalot starp novadiem.
Alūksnes novadā pašlaik reģistrēts 41 Ukrainas kara bēglis. Šie cilvēki pārsvarā apmetušies pie radiem vai draugiem. Vien 12 šurp atbraukušie ukraiņi patvērušies pašvaldībai piederošās izmitināšanas vietās. Bēgļiem izveidotajā atbalsta centrā, kurš atrodas Alūksnes novada vienotajā klientu apkalpošanas centrā, ReTV Ziņām stāsta, ka šeit ukraiņiem sniedz visu viņiem nepieciešamo informāciju. Alūksnes novada klientu apkalpošanas centra speciāliste Māra Kovaļenko: “No sākuma cilvēks nevar pateikt, vai viņš strādās vai nē, vai bērni skolā, kamēr viņš adoptējas, tad tikai. Visus kontaktus mēs iedodam, aicinām tos, kas ir no ģimenēm.”
Centra darbinieces uzsver - darbs ar bēgļiem apgrūtinājumu nerada. Arī pašvaldībā atzīst, ka ir pielāgotas telpas, lai uzņemtu vismaz 100 bēgļus, ja šie cilvēki būs gatavi braukt uz Alūksnes novadu. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs (JV) Dzintars Adlers: “Ne vienmēr bēgļi spēj saprast, kāda ir situācija attālākos reģionos. Mēs to ministrei piezīmējām, ka ir iespējas apmeklēt izglītības iestādes.”
“Mēs centīsimies cilvēkus virzīt uz dažādiem novadiem, tur, kur ir pieejamas izmitināšanas iespējas, saskaņā ar to, kāds ir iedzīvotāju blīvums, daudzums šajā pašvaldībā. Lai nebūtu tā, ka visus Ukrainas iedzīvotājus mēs virzām uz pilsētām, tur veidojas problēmas ar bērnu dārziem un izmitināšanu, bet citur ir iespējas, cilvēki nebrauc,” saka Marija Golubeva, iekšlietu ministre (Attīstībai/Par).
Ministre atzīst, ka ir skaidrs, ka bēgļiem nevarēs piespiest doties dzīvot, piemēram, uz Alūksni, ja viņi to nevēlēsies, bet likumā būs atrunāts, kā ukraiņus motivēt to darīt. “Mēs varam apmaksāt viņam izmitināšanas iespējas un citas iespējas Alūksnē. Tad viņam jāizvēlas izmantot šo iespēju - vai paliks Rīgā, bet tad pats segs šos izdevumus,” saka Marija Golubeva.
Pašlaik starp valsti un pašvaldībām esot panākta vienošanās par valsts sniegto finansiālo atbalstu trīs mēnešu garumā par bēgļu izmitināšanu. Nākamais solis, domājot par turpmāko bēgļu plūsmu no Ukrainas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mudinājusi pašvaldības apzināt, kādi vēl īpašumi, piemēram, kādas slēgtas skolas ir to rīcībā, kur varētu izmitināt no kara bēgošos. Tad jau kopā ar ministriju varēs lemt, kā tos pielāgot un cik tas varētu maksāt.
