Jēkabpils novadam drīzumā Rīgā būs savas pārstāvnieks. Pašvaldībā skaidro, ka tādējādi cer būt tuvāk ministrijām, kad tās lemj par finansējuma pārdali. Pārstāvniecības jeb nelielus birojus Vecrīgā uztur daudzi, ieguvumi no tām ir dažādi, bet grūti izmērāmi.
Jēkabpili no Rīgas šķir apmēram divu stundu garš brauciens. Jaunā Jēkabpils novada dome spriež, ka notiekošajam galvaspilsētā, tai skaitā ministrijās, pašvaldībai tomēr būtu jābūt tuvāk. Pieņemts lēmums sākt veidot savu pārstāvniecību. “Mēs izveidojām atsevišķu štata vietu. Tas ir viens cilvēks, kas tur darbosies. Mana cerība nākotnē ir, ka tā varētu būt Sēlijas pārstāvniecība Rīgā,” saka Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs (LZP).
Domes priekšsēdētājs ReTV skaidro, ka pārstāvniekam būs jādodas uz ministrijām, lai būtu klāt Eiropas Savienības finansējuma sadales vadlīniju izstrādē. “To mēs esam jau pieredzējuši, ka ir dažas pašvaldības, kas bija tam visam klāt, ielobēja to, ko vajadzēja viņiem, projekti bija gatavi tādi, kas bija vajadzīgs viņiem. Un mēs palikām maliņā,” atzīst Raivis Ragainis.
Pašvaldības pārstāvniecības galvaspilsētā vēl, piemēram, arī Ventspilij, Liepājai, Valmierai. Tie ir sanāksmēm pielāgoti nelieli biroji Vecrīgā, kur ierodas ne tikai politiķi vai ierēdņi, bet arī uzņēmēji, potenciāli investori. Vienlaikus abām no Rīgas attālākajām valstspilsētām - Rēzeknei un Daugavpilij - gan tādu nav. Latgales pašvaldību pārstāvji izmanto Latgales plānošanas reģiona pārstāvniecības telpas. “Notiek dažādas tikšanās. Gan ar Saeimas deputātiem, arī pašvaldību vadītāji ļoti bieži [tur] tiekas. NVO sektors ir organizējis tur dažādas tikšanās. Galu galā bija arī laika periods, kad plānošanas reģiona pārstāvniecībā notika pat folkloras kopu mēģinājumi,” pauž Oskars Zuģickis, Latgales plānošanas reģiona pārstāvis.
Latgales plānošanas reģionā zina stāstīt, ka pirms krietna laika Daugavpilij bija sava pārstāvniecība, bet tas izvērtās par īslaicīgu projektu. “Ņemot vērā administratīvās izmaksas, lai uzturētu šīs telpas, tas, protams, kaut ko maksā. Tāpēc paralēli reģiona pašvaldībām uzturēt savas pārstāvniecības būtu nelietderīgi,” saka Oskars Zuģickis.
Cik pārstāvniecības uzturēšana izmaksā, Latgales plānošanas reģionā neatklāj, bet skaidro, ka tās tiek segtas, piesaistot fondu finansējumus. Tikmēr Liepājā uzsver, ka viņu pārstāvniecībai ir sena vēsture, tās uzturēšana atmaksājas. “Mums pārstāvniecībā darbojas divi darbinieki: biroja vadītājs un administrators. Vidēji tās izmaksas ir 3,5 tūkstoši eiro. Tai skaitā tā ir telpu noma, uzturēšana un darbinieku algas,” pauž Zita Lazdāne, Liepājas pašvaldības pārstāve.
Aptaujātajās pārstāvniecībās atzīst, ka pandēmijā šo biroju loma mazinājusies, bet slēgt tos plānots nav.
