Tukumā atklāta izstāde “Hercogistes laika zīmes Tukumā”

Atzīmējot 460 gadskārtu, kopš de jure atzīta Kurzemes un Zemgales hercogiste, un 405. gadskārtu, kopš Tukums noteikts par vienu no valsts pārvaldes centriem, Pils tornī atklāta izstāde “Hercogistes laika zīmes Tukumā”. Izstāde vedina iztēloties, kāda bija tukumnieku dzīve 17. gadsimtā, kas ir tās vērtības, ko tukumnieki spējuši saglabāt.

Šogad aprit 460. gadi, kopš de jure atzīta Kurzemes un Zemgales hercogiste. Par tā laika zīmēm Tukumā tiek uzskatīta Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca, pašreizējā mākslas galerijas ēka jeb Vecā Tukuma aptieka, kas ir senākā ēka pilsētā, kā arī Tukuma Pils tornis. “Uz Livonijas pils atliekām 18. gadsimtā uzbūvēts tāds tornis, un tam ir bijušas visdažādākās funkcijas, bet pašos pirmsākumos šeit ir bijusi virspilskunga rezidence, jo pirms 405 gadiem Tukums kļuva par vienu no četriem Kurzemes-Zemgales hercogistes pārvaldes iecirkņiem. Bija Sēlpils, Kuldīga, Jelgava un arī Tukums,” saka Linda Lūse, Tukuma Pils torņa vadītāja.

Šajā laikā dzīve Tukumā kļuvusi rosīgāka. Pilsētā parādījušies ierēdņi, notikušas tiesu sesijas un plaši attīstījusies amatniecība. Linda Lūse: “Mums šeit ir eksponētas senlietas, kas ir atrastas pie baznīcas, kas liecina, ka tukumnieki ir bijuši gana turīgi cilvēki. Arī pētot viņu kaulus, varēja secināt, ka cilvēki ir bijuši gara auguma, salīdzinot ar tiem laikiem. Tātad - tā dzīve te ir bijusi gana laba.”

Izstādē “Hercogistes laika zīmes Tukumā” eksponētas arī senākās ēkas durvis, kā arī pēc tapešu gabaliņiem interpretētas angļu tapetes, kādas tolaik, iespējams, bijušas turīgā tukumnieka mājās.

Par hercogistes laiku Tukuma dievnamā izstādē vēsta lustra un dažas mēbeles, kā arī no Rundāles pils muzeja deponētais pulksteņa mehānisms, kas tolaik bijis baznīcas tornī. Tomēr būtiskākais esot vērtības, ko esam spējuši saglabāt gadsimtiem ilgi, tostarp piederību Tukumam. “Ļoti daudz ir to cilvēku, kuri šodien šeit ir ienākuši, Tukums atkal liek uzdot to jautājumu - kas ir tā mūsu pilsētas un novada identitāte? Manuprāt, tas ir tas galvenais jautājums, kas iet cauri gadsimtiem,” saka Mārcis Zeiferts, Tukuma Sv. Trīsvienības evaņģeliski luteriskās draudzes mācītājs.

Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola: “Mums ir gana daudz tādu zīmju, ko ir iespējams salikt kopā tādā vienotā tekstā, un, manuprāt, tur slēpjas tā atbilde tukumniekiem, kas viņi tādi ir un kādiem viņiem vajadzētu būt.”

Izstāde, kas ieskicē tukumnieku dzīvi hercogistes laikā, Pils tornī būs apskatāma līdz nākamā gada jūlija nogalei.