Ne tikai veselības aprūpes un izglītības jomās, bet arī sociālajā sfērā trūkst darbinieku. Arī pēc pašvaldību apvienošanas Sociālajos dienestos izsludina jaunas vakances, bet tikai retā pašvaldība gatava apmaksāt studiju maksu. Tikmēr Labklājības ministrija plāno finansiāli palīdzēt ar mērķdotācijām.
Balvu novada Sociālā dienesta telpās ierodas darbinieces no Viļakas noslēgt jaunos darba līgumus. Vasarā apvienotajās pašvaldībās šobrīd lēnām sākas arī administrāciju apvienošana, vieni no pirmajiem ir tieši Sociālie dienesti. Lai gan kolektīvi kļuvuši lielāki, tajos joprojām ir brīvas vakances. “Vienā no pievienojamajiem novadiem ilgstoši ir brīva vakance, uz kuru, izsludinot konkursu, nebija neviena pieteikuma. Un ir uzrunāti jau pat otrā kursa studenti, bet katram jau ir darba vieta,” saka Vikorija Puka, Balvu novada Sociālās pārvaldes vadītāja.
Par teju pastāvīgi brīvām vakancēm ReTV stāsta arī Rēzeknes novadā un Daugavpils pusē. Balvos uzsver, ka trūkst tieši kvalificētu darbinieku ar izglītību. Arī augstskolas jūt augsto darba pieprasījumu. Latvijas Universitāte sociālā darba programmu ar iespēju studēt arī reģionu filiālēs ieviesa vien pirms diviem gadiem. “Jau esošas filiāles ir ziņojušas, ka ir daudz interesentu, noteikti gribētu palaist arī nākamgad. Gandrīz visas filiāles gribētu palaist sociālā darba programmu. Bet realitātē tās grūtības ir nokomplektēt kursus, tāpēc, ka tās ir maksas studijas,” pauž Aiga Romāne Meiere, Latvijas Universitātes pārstāve.
Latvijas Universitātē novērots, ka ir pašvaldības, kas sedz savu darbinieku studiju maksu, taču tādu nav daudz. Palielināt budžeta vietu skaitu kavē tas, ka augstskolas, kas piedāvā apgūt sociālā darba programmas, ir dažādu ministriju pārraudzībā. Labklājības ministrijā (LM) vērtē, ka izšķirošs ir atalgojuma jautājums, tāpēc šogad plāno palīdzēt pašvaldībām finansiāli. “Diskusijas turpinās, bet tiek lemts par to, ka mēs sniegsim atbalstu pašvaldību Sociālajos dienestos strādājošajiem sociālajiem darbiniekiem mērķdotācijas formā kā piemaksu, lai paaugstinātu šo pamata algu, kā arī sniegsim atbalstu sociālās aprūpes centros,” stāsta Ilze Skrodele-Dubrovska, LM pārstāve.
Šādas mērķdotācijas ir retums, iepriekš tās izsniegtas, piemēram, krīzes gados. Labklājības ministrijā nākamā gada budžetā cer tām atvēlēt 1,9 miljonus eiro. Tikmēr pašvaldības būs grūtu izvēļu priekšā, jo lielāks finansējums jāmeklē dažādu pieaugošo sociālo pabalstu izmaksāšanai. “Darba apjoms sociālajam darbiniekam jau ir tik plašs. Būsim godīgi - jebkurā novadā, ja ir kāds jautājums, kas nav darba ikdienā, to risina Sociālais dienests,” pauž Viktorija Puka, Balvu novada Sociālās pārvaldes vadītāja.
Jāatgādina, ka jau pirms nepilna gada sociālie darbinieki izgāja ielās, lai protestētu pret nepietiekamu atalgojumu un darbaroku trūkumu.
