Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejs dāvinājumā saņēmis IX Vispārējo dziesmu svētku koru karos izcīnītu sudraba kausu. Kausu par godpilno trešo vietu 1938. gadā ieguvis Trikātas baznīcas draudzes koris. Trikātieši gan neesot zinājuši, ka kauss vairāk nekā 60 gadus atradies Jelgavā un joprojām ir saglabājies.
Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā par vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem ir tikai neliela ekspozīcija, jo vairums liecību sadegušas Otrā pasaules kara laikā. Tagad nelielajā stendā vietu ieņēmis īpašs kauss, ko 1938. gadā IX Vispārējos dziesmu svētkos ieguvis Trikātas draudzes koris. “Devītajos dziesmu svētkos tika atjaunoti Dziesmu kari. Pieteicās 350 kori, bet tradīcija, kas tika atjaunota Dziesmu karos, nebija notikusi jau kopš 1910. gada, pieteicās tikai 13 kori. Viņi bija sadalīti lauku koru grupā un pilsētas koru grupā. Trešo vietu ieguva Trikātas baznīcas draudzes jauktais koris, kuru vadīja Daumants Kalniņš,” stāsta Inese Deksne, Ģ. Eliasa muzeja vadošā speciāliste.
Kā ReTV stāsta muzeja vadošā speciāliste, sudraba kausam ar apzeltīto iekšpusi ar Jelgavu vai Zemgali neesot nekādas tiešas saistības, bet ilgus gadu desmitus tas atradies Jelgavā. Inese Deksne: “Protams, šo Ulmaņlaika mantu nevarēja tā glabāt, lai visi redz, un lepoties ar to, ka mums tāda ir. Līdz ar to, ka Daumants Vītoliņš no Trikātas bija aizbraucis jau 1940. gadā, bet 1944. gadā aizbrauca uz ārzemēm, to paņēma glabāt Trikātas baznīcas mācītājs Ozoliņš.”
Vēlāk mācītājs pārcelts uz Jelgavu, līdz ar viņu atceļojis arī Rīgas Latviešu biedrības darinātais kauss. Mācītāja vedekla, kas kausu tagad uzdāvinājusi Eliasa muzejam, stāsta, ka par tā esamību esot zinājusi, lai gan skaļi neviens par to mājās neesot runājis. “Man nebija bail, jo tad es īsti to nenovērtēju. Es jauna atnācu uz Jelgavu, ieraudzīju to kausu, izlasīju, kam tas paredzēts, bet neienāca prātā par kaut ko baidīties. Tagad pienāca laiks, kad es sapratu, ka turēt mājās tādu dārgumu būtu vienkārši grēks,” pauž Zelma Ozoliņa, mācītāja Viktora Ozoliņa vedekla.
Trikātas novadpētniece Inga Boškina Inga Boškina esot zinājusi, ka trikātieši šādu kausu saņēmuši, bet, kur tas palicis, gan neesot bijis zināms. “Tūlīt pēc 1938. gada jau bija 1940. gads, kad šādas godalgas vairs nekur nevarēja turēt. Kausa liktenis man nebija zināms, kaut gan es to redzēju senā fotogrāfijā. Ļoti liels pārsteigums.”
Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, Ingai Boškinai kausu izdevās arī redzēt savām acīm. Tomēr turpmāk trikātiešu 1938. gada koru karos nopelnītais kauss glabāsies Jelgavas Eliasa muzejā. Kā ReTV skaidro Ozoliņas kundze, kausu dāvināt Eliasa muzejam esot izvēlējusies, jo vairāk nekā pusgadsimta laikā iemīlējusi šo pilsētu un uzskata sevi par Jelgavas patrioti.
#SIF_NVZ2022
