Katrā trešajā ceļu satiksmes negadījumā, kur cieš cilvēki, vainojams ir kreisais pagrieziens. Kā daži no šādu avāriju iemesliem: slinkums, pārgalvība un infrastruktūra, kas pēdējā laikā tiek uzlabota, bet tas notiek gausi.
Latvijā ik gadu notiek vairāki simti ceļu satiksmes negadījumi, veicot kreiso pagriezienu, kamēr kāds cits autovadītājs veic apdzīšanu. Abas puses ir rīkojušās atbilstoši noteikumiem, taču nav ievērota piesardzība. “Es teiktu, ka trejādā ziņā, viens, ka trešdaļa negadījumu no šiem. Otrā lieta, ka negadījumi ļoti dārgi pārnestā nozīmē, cilvēki cieš, trešā nejaukā lieta pagriezieniem ir abpusējā vaina, ja vadītājs par vēlu parāda šo pagriezienu un kāds jau ir uzsācis apdzīšanas manevru vainīgs, kurš uzsācis šo apdzīšanas manevru,” saka Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā septembra izskaņā veica aptauju, kur teju visi respondenti norādīja, ka viņiem traucē, ja citi autovadītāji nerāda pagriezienus pirms manevra izpildīšanas. Taču daži aptaujātie vienkārši neredz vajadzību to rādīt. Tas gan ir tikai viens no avāriju iemeslu izraisītājiem, daudzi ir saistīti ar neuzmanīgu braukšanas manieri. “Zāles, aspirīns šīm situācijām ir pavisam vienkāršas, viens ir attīstīt tālāk infrastruktūru un tālāk ceļu horizontāliem apzīmējumiem, līnijām, kur drīkst apdzīt, kur var salikt zīmes un laicīgi parādīt kreiso pagriezienu,” pauž Jānis Abāšins.
Veicot kreiso manevru, vērā jāņem vairāki apstākļi, norāda autoskolas “Lauris” vadītājs Lauris Starikovs. “Apturēšanas brīdis, ka sagriežam ratu, noliekam ieslīpi uz kreiso pagriezienu, bieži tā, ka aizmugurē braucošais citas ietekmes dēļ, saules ietekmes dēļ, aizmugurē braucošais pamana, ka priekšā ir apstājies, vairs nepaspēj apturēt, un notiek ieskriešana aizmugurē,” saka Lauris Starikovs.
Ja auto atrodas ieslīpi uz braucamās daļas, stūres rats ir iegriezts pretējā joslā, tad pretī braucošais transportlīdzeklis arī neuzmanības dēļ var ietriekties stāvošajā spēkratā. Taču arī virziena rādītājs nedod brīvību uz ceļa. “Man ieslēgts virziena rādītājs, tad man ir priekšroka, bet tā nav, vienmēr var domāt aizmugurē braucošais, kāpēc brauc lēni. Izdomā, ka jāveic apdzīšanas manevrs,” skaidro Lauris Starikovs.
Būtiska auto vadīšanas pratības funkcija ir autoskolām, arī informatīvām kampaņām, kas atgādina šķietami zināmas, bet steigas dēļ aizmirstas lietas.
