Trenējas ar bagijiem, lai varētu braukt ar kuģiem

Radio vadāmo bagiju trasi nezinātājs var sajaukt ar BMX trasi.. Līdzīga ir, bet samazinātā versijā. Tikko atgriezies ar Latvijai vēsturisko bronzu, radio vadāmo ātrumlaivu pasaules čempionāta jauniešu klasē Artūrs Teteris pastāstīs par radio bagijiem.

“Mēs mēdzam trenēties ar bagijiem, lai ar kuģiem varētu braukt, jo ezerus tur neatradīsi kurā katrā pilsētā. Tādi, kā mums vajag, ir ļoti reti sastopami. Ar bagijiem trenēties varam gandrīz jebkur. Protams, perfektā lokācija ir šī bagiju trase, ko tādu iemeslu pēc arī izveidojām, lai piešautu pirkstus un būt spējīgi braukt konkurētspējīgā līmenī. Rokās man ir elektriskais 1:8 bagijs. 1:8 nozīmē, ka bagijs ir astoņas reizes mazāks kā īstais lielais bagijs. Iedalās dažādās klasēs: 1:10, 1:8. Ir arī mazāki, bet tie nebrauc tik profesionālā līmenī. Mūsienās gan lielākā daļa pārgājusi uz elektriskajiem, bet arī vēl aizvien ir ļoti populāri uz nintrometāna degvielas bagiji.”

Artūru šajā sporta veidā iesaistīja tētis. Artūra tētim aizrašanās ir radio vadāmo ātrumlaivu modelismā. Artūra pieminētie bagiji ar iekšdedzes dzinēju, starp tiem ir jūtama liela atšķirība no elektriskā bagija – gluži tā pat kā automašīnām. “Pavisam citādāka vadāmība, uzrāviens. Elektriskajām mašīnām tas ir labāks.”

Kā uzsver Artūrs, Latvijā šis sporta veids nav diez ko populārs – vidēji uz sacensībām ierodas 50 līdz 60 dalībnieku. Runājot Baltijas mērogā, Artūrs saka, ka Igaunijas sportisti ir ļoti ātri un viņu izveidotās trases ir augstā līmenī. Artūrs arī ir izmēģinājis savus spēkus radio vadāmo bagiju sacensībās. “Sacensībās braucu konkurētspējīgā līmenī, bet, lai brauktu tajā top līmenī, ir nepieciešams liels finansiālais atbalsts kā visos sporta veidos. Treniņi, treniņi, treniņi. Es trenējos par maz priekš profesionālā līmeņa, bet vidēji – astotā līdz 10 vieta Latvijas līmenī, padsmitā vieta Baltijas līmenī.”

Maksimālais ātrums, ko šie elektriskie bagiji sasniedz, ir ap 80km/h. Artūrs Teteris: “Protams, var vairāk, bet tas nav, kam šis bagijs ir paredzēts. “Touring car” var sasniegt maksimālo ātrumu. Tie brauc pa asfalta trasēm, bet šie ir, lai vairāk brauktu pa tramplīniem un speciāli paredzētām trasēm.  Šad un tad tie bagiji lido. Kad ar lieliem ātrumiem aiziet pret kaut kādiem lecieniem vai pret citu bagiju, ir salīdzinoši izturīgi, protams, ka kaut kas lūst – tas ir neizbēgami. Lūst plaukti, amartizoātori, bieži vien dažādas atsaites.”

Dārgākais šinī sporta veidā ir uzturēt braucamā kārtībā bagija šasiju, jo gluži kā droniem, lai brauktu profesionālā līmenī, nav iespējams nopirkt gatavu bagiju. Viss ir jāpērk atsevišķi. “Visu ir iespējams iegādāties Latvijā. Vidēji šī bagija cena varētu būt no 700 līdz 900 eiro. Grūti teikt, kā ir pēc tagadējām summām, bet 700 līdz 900 eiro varētu būt reālistiska cena.”

Artūrs stāsta, ka bieži vien sportisti zaudē noturības dēļ. Viņam ir citādāk. Viņš braucot ar radio vadāmajām laivām, noturību ir uztrenējis labi.  Artūrs stāsta, ka šis sporta veids ir sarežģīts. “Nav tā, ka tikai atbrauc, izbrauc un viss beidzas. Viss sākas mājās, kad izjauc bagiju. Diferencāļos un amartizatoros ir eļļas, kas iespaido tavu braukšanu. Mājās apkop visu bagiju: izjauc, iztīri, jo visam jābūt perfekti. Nekas nedrīkst būt stingri vai, nedod Dievs, ielūzis. Sacensībās ar dažādām eļļām eksperimentē, skaties gaisa temperatūru – biezāka, šķidrāka eļļa. Noteikti, ka braukšana ir grūtākā, bet ļoti svarīgi ir salikt pareizi bagiju priekš sacensībām. Noteikti bez pults nekāda braukšana nenotiek. Pultis mēs turam speciālās somās, lai nesasitos, jo tā arī ir viena no dārgākajiem elementiem visā braukšanā. Ja droniem bija pults, ar ko vada ar kloķiem, tad šī ir vairāk tāda pistolveida, kā šautene. Ekrānā varam mainīt dažādus iestatījumus, dažādas lietas, kas ietekmē tavu braukšanas komfortabilitāti, un kā bagijs ir uzstādīts braukšanai. Kā gāzes līmenis ir uzstādīts, lai būtu ērtāka braukšana, jo var nospiest pilnu gāzi – ieslēgsies pilna gāze, var nospiest pilnu gāzi – bagijs neies pilnā. To var visu izmainīt pulti.”

Ieslēdzam pulti, bagiju, uzliekam virsū virsbūvi, lai nesabojā visu elektroniku, un laižam.