Topošās koalīcijas partijām nav vienprātības par izmaiņām nodokļu politikā

Topošās koalīcijas partiju apvienībām - "Jaunajai vienotībai" (JV), Nacionālajai apvienībai (NA) un "Apvienotajam sarakstam" (AS) - nav vienotas nostājas par iespējām veikt izmaiņas nodokļu politikā, secināms pēc aģentūras LETA sarunas ar partiju pārstāvjiem.

JV parlamentārietis Arvils Ašeradens uzsvēra, ka ar nodokļu politikas instrumentiem būtu jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo ekonomika Eiropas Centrālās bankas politikas dēļ "iet zināmā recesijā" jeb tās izaugsme samazinās.

Tādēļ arī uz jebkurām izmaiņām nodokļu politikā būtu jāraugās uzmanīgi, pauda politiķis.

Savukārt NA deputāts Uģis Mitrevics norādīja, ka NA ir bijusi tā topošās koalīcijas partija, kura kopš valdības deklarācijas veidošanas sākuma ir iestājusies par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu tādiem pārtikas produktiem kā gaļai, zivīm, piena produktiem un citiem "Latvijā tradicionāliem produktiem".

Parlamentārietis atzīmēja, ka vairums Eiropas valstu PVN likmi pārtikas produktiem jau ir samazinājušas. Turklāt NA pārziņā esošās Ekonomikas ministrijas ieskatā ar šādām nodokļa izmaiņām būtu saistāma arī PVN samazināšana ēdināšanas pakalpojumiem, sacīja Mitrevics.

Pēc politiķa teiktā, no AS pārstāvja Ulda Pīlēna publiski ir izskanējusi nepatiesa informācija, ka NA neatbalstot PVN likmes samazināšanu pārtikas produktiem. Taču, kā apgalvoja Mitrevics, NA šādu ieceri esot minējusi gan partijas programmā, gan arī valdības deklarācijas veidošanas sarunās, ekonomikas darba grupā. Savukārt AS pārstāvji esot pauduši, ka nodokļu samazināšana nebūs iespējama, un esot aicinājuši jautājumu tālāk neapspriest, norādīja NA deputāts.

Sestdien, 26.novembrī, norisināsies nākamā valdības deklarācijas darba grupa par nodokļu politiku, kurā NA politiķi plāno atkārtoti rosināt jautājumu par PVN likmes samazināšanu pārtikas produktiem, stāstīja parlamentārietis. Tāpat NA deputāti abiem pārējiem koalīcijas partneriem piedāvāšot ieceri par darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu uzņēmējiem. Šajā jautājumā "dzirdīgas ausis" pagaidām neesot, taču partija turpinās par to iestāties un diskutēt, apgalvoja Mitrevics.

Vaicāts, vai darbaspēka nodokļu samazināšanai nepiekrīt ne JV, ne AS, politiķis norādīja, ka sarunas vēl ir priekšā, tāpēc citu partiju nostāju viņš nevar komentēt.

Mitrevics pauda, ka "diskusijas vērts" būtu arī jautājums par nodokļu samazināšanu ar siltuma nodrošinājumu saistītiem būvniecības materiāliem un izstrādājumiem. Šis jautājums valdības deklarācijas kontekstā vēl neesot apspriests, taču pēc diskusijām par nodokļu samazināšanu pārtikas produktiem un darbaspēkam NA pārstāvji plāno "celt galdā" arī šo ieceri.

AS atbalsta nodokļu vienkāršošanu mazajiem jeb dzīvesstila uzņēmumiem, un AS piedāvājumam arī nav negatīva fiskāla ietekme, tāpēc to būtu vieglāk ieviest, aģentūrai LETA pastāstīja AS politiķis Māris Kučinskis. Saeimas deputāts atgādināja, ka AS deputātu rindās ir uzņēmēji Aiva Vīksna, Andris Kulbergs un Linda Matisone, kuriem ir redzējums par nepieciešamo rīcību šajā jomā.

Pēc valdības izveidošanas par nepieciešamajiem soļiem tiks spriests Finanšu ministrijas darba grupā, lai nodrošinātu tādu nodokļu sistēmu, kas veicinās, piemēram, skaistumkopšanas un citu dzīvesstila uzņēmumu iznākšanu no "pagrīdes", atzīmēja politiķis.

AS atbalsta pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu primārajiem pārtikas produktiem, un par to vēl turpināsies diskusijas deklarācijas veidošanas procesā, norādīja parlamentārietis. Savukārt darba spēka nodokļus būtu nepieciešams izlīdzināt ar likmēm pārējās Baltijas valstīs, piebilda Kučinskis.

Reizē nodokļu izmaiņu iespējas ietekmē ierobežotās budžeta iespējas, vērsa uzmanību AS politiķis. Viņš arī skaidroja, ka nodokļu politikas sadaļas veidošana valdības deklarācijā vēl ir darba procesā.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais plānotā Ministru kabineta deklarācijas melnraksts, dokumentā plānots norādīt, ka nodokļu politikas un nodokļu administrēšanas jomā topošā koalīcija plāno nodrošināt stabilu, nodokļu maksātājiem saprotamu, bet elastīgu nodokļu politiku, kas vērsta uz atbilstošu valsts stratēģisko mērķu sasniegšanu un nodrošina valsts fiskālās vajadzības. Sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tikšot izstrādātas un apstiprinātas vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, būtiskas pārmaiņas veicot ne biežāk kā vienu reizi četru gadu ciklā.