Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas nepieciešami, lai iedzīvinātu topošās koalīcijas ieceri par ministru biedru ieviešanu, taču nedaudz vēlāk iecere nespēja gūt atbalstu Juridiskajā komisijā, jo tur topošajai koalīcijai nav balsu vairākuma.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) pauda, ka ministru biedru ieviešana pārkāpj parlamentāro procesu, jo valdībai dod "brīvu vaļu" gan iecelt ministru biedrus, gan pašiem noteikt viņu kompetenci. Valainis atgādināja par Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS) novembra svinīgajās sēdēs pausto, ka parlamentārā valstī Saeima ir galvenais noteicējs, kā Latvija tiek pārvaldīta. Savukārt ar ministru biedru ieviešanu notiekot atgriešanās pagātnē, kas liecinot, ka koalīcija neizprot, kā izmantot jau esošus valsts pārvaldes instrumentus, vai arī koalīcijai vajagot jaunus amatus.

Jauno "funkcionāru" ieviešana Latvijai ik gadu izmaksāšot 93 000 eiro, reizē kopā ar pārējiem izdevumiem, izmaksas var sasniegt vairāk nekā vienu miljonu eiro, uzskata Valainis.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) līderis Ainārs Šlesers debatēs bija pieteicies runāt "par" likumprojektu, taču viņš ironizēja, ka par ministra biedra amata izveidošanu jābalso, ja nav pārliecības, ka ministri būs spējīgi. Opozīcijas politiķis atzīmēja, ka ideju par ministra biedra amatu Valsts prezidents Egils Levits izteica 14.Saeimas pirmajā sēdē. Šlesers sarkastiski sacīja, ka prezidents visu ir darījis nevainojami, tāpēc šī ideja esot jāatbalsta.

Pēc šādas runas Smiltēns no savas puses aicināja turpmāk debatēs pirms likumprojektu nodošanas komisijām ļaut "par" runāt iesniedzēju pārstāvim, lai sabiedrībai būtu iespēja uzklausīt abu pušu argumentus. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, pirms nodošanas komisijām debatēs var runāt tikai divi deputāti - viens "par" un viens "pret" likumprojekta virzību.

Vēlāk jau Saeimas Juridiskā komisijā deputātu vairākums neatbalstīja likumu grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā ministru biedru un jaunas ministrijas ieviešanai, jo koalīcijai tajā nav vairākuma.

Vienlaikus Saeimas Kārtības rullis paredz iespēju, ka likumprojekta iesniedzēji - topošās koalīcijas deputāti - var komisijā noraidīto likumprojektu lūgt tomēr iekļaut izskatīšanai Saeimas sēdē. Koalīcijas deputātiem nav vairākuma Juridiskajā komisijā, bet ir vairākums Saeimā.

Likumā paredzēts noteikt, ka ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas un ka ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs.

Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, tajā skaitā, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma.

Tāpat izskatīšanai komisijās nodoti grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz izveidot jaunu - klimata un enerģētikas ministra - amatu.

Grozījumus iesniedza topošās koalīcijas deputāti, kuri vienojušies, ka katrai no partijām būs viens ministra biedra amats. Iepriekš partijas atzina, ka ir vienošanās ministra biedra amatu izveidot Aizsardzības ministrijā, kur ministrs būtu no Nacionālās apvienības, bet viņa biedrs - no "Apvienotā saraksta" (AS). Savukārt AS aktīvi ir uzstājis, lai "Jaunā vienotība" (JV) uzņemas līdzatbildību par veselības nozari, kur ministra portfeli piedāvāts uzticēt AS.

Veidojot jauno valdību, potenciālie valdošās koalīcijas partneri arī vienojušies par ieceri Latvijā veidot jaunu - Klimata un enerģētikas - ministriju.

Jaunas ministrijas izveidi pamatā atbalsta JV, bet Nacionālajai apvienībai un AS pret ieceri bija rezervētāka attieksme. Pēc JV politiķu vārdiem, jaunās valdības dienaskārtībā viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem būšot Latvijas enerģētiskā neatkarība, tāpēc arī tiek saskatīta nepieciešamība pēc šādas jaunas ministrijas.

"Idejiski tas ir ļoti vienkāršs jautājums - vienkārši nepirksim no Krievijas energoresursus," par ministrijas nepieciešamību ir izteicies JV politiķis Krišjānis Kariņš, skaidrojot, ka problēmas rada jautājums, kā šo mērķi praktiski sasniegt, izveidojot sistēmu, ar kuru nodrošināt konkurētspējīgas enerģētikas cenas un vienlaikus sasniedzot klimata mērķus, kas Latvijai ir saistoši kā Eiropas Savienības dalībvalstij.

Topošajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentus no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, tādējādi jaunas izmaksas radīšot vien ministra un pāris vadošo ierēdņu algas, mierina ieceres aizstāvji.

Neoficiāli zināms, ka uz enerģētikas un klimata ministra amatu varētu pretendēt JV pārstāvis Raimonds Čudars.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits otrdien paziņoja par JV politiķa, pašreizējā premjera Krišjāņa Kariņa oficiālu nominēšanu Ministru prezidenta amatam. Faktiski Kariņa vadībā darbs pie jaunās valdības izveides notiek jau teju divus mēnešus.

Foto: Ieva Čīka/LETA