Top Lestenes memoriāla likums

Latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene”, kā arī Tukuma novada pašvaldība ar nepacietību gaida Lestenes memoriāla likuma pieņemšanu Saeimā, kas paredz, ka Lestenes baznīcas un memoriāla atjaunošanai un uzturēšanai varēs novirzīt arī valsts un pašvaldības līdzekļus. Kā skaidro biedrībā, redzot valsts atbalstu, vieglāk būšot piesaistīt arī ārzemju ziedojumus, turklāt neatsverams esot arī morālais gandarījums.

Pēc neatkarības atgūšanas – 2003. gadā – Tukuma novada Lestenē tika izveidoti Brāļu kapi, kur atdusas vairāk nekā tūkstotis Otrā pasaules kara laikā kritušie latviešu karavīri un nacionālie partizāni, bet plāksnītēs iegravēti vairāk nekā 11 000 uzvārdu. Brāļu kapi izveidoti un sākotnēji uzturēti par ziedojumiem. Tagad gan brāļu kapi, gan netālu esošā piemiņas istaba ir pašvaldības īpašums,tomēr izmaksas, īpaši energokrīzes laikā, ir augstas. “Gadā izmaksā apmēram 40-45 tūkstošus eiro. Tas ir ar visiem kapu pasākumiem. Mēs jau ilgus gadus ziedojumu naudu neizmantojam ikdienas uzturēšanai. Pamatā to tērējam neikdienišķām lietām – tādām, kas ir parādāmas ziedotājiem,” saka Vilnis Janševskis, Lestenes un Irlavas pagastu pārvaldnieks.

 Pašreiz ceļa uz saeimu ir Lestenes baznīcas un memoriāla likumprojekts, kas paredzēs tiesības ar finansējumu piedalīties arī valstij. Lestenes pagasta pārvaldnieks ReTV teic, ka topošais likums esot ilgi gaidīts, un ļaušot vairāk iesaistīties arī pašvaldībai. “Juridiskais statuss būs ļoti nopietns, un mēs varēsim piesaistītziedotājus. Valsts varēs iedalīt naudu šī memoriāla uzturēšanai un attīstīšanai, un nebūs jāmeklē aplinkus ceļi caur biedrībām vai kā citādi, lai atbalstītu memoriālu.”

“Mums izdevās nokārtot, ka memoriāls tagad ir Valsts kultūras pieminekļu sarakstā, bet pirms tam bija situācija, ka brāļu kapiem Rīgā ir savs likums. Padomju un vācu kapi ir starptautisks līgums, bet Lestenei īstenībā nekā nebija. Ir ļoti svarīgi, ka mēs esam kultūras pieminekļu sarakstā, bet otrais ir morālais atbalsts un praktiskā palīdzība,” uzsver Aivars Sinka, Latviešu karavīru piemiņas biedrības “Lestene” valdes priekšsēdētājs.

Plānu gan pašvaldībai, gan karavīru piemiņas biedrībai “Lestene” vēl ir daudz. Līdzās brāļu kapiem būšot parks, kurā tiks godinātas 50 viensētas, kas šajā apkaimē tika zaudētas kara laikā. Kādreizējā krogus ēka tikšot pārbūvēta par muzeju. Jau esot veikta zinātniskā izpēte un tiekot izstrādāts projekts, bet ēkas pārbūvei būšot nepieciešams vismaz miljons eiro. Kā ReTV norāda kapu pārzine Gita Bulaha, kuras pārraudzībā ir arī pirms 15 gadiem izveidotā piemiņas istaba, memoriāla likums atstāšot labāku iespaidu uz “Daugavas vanagu” pēctečiem, kas tagad esot galvenie ārzemju ziedotāji.

Lestenes memoriāla likumprojekts jau atbalstīts komisijā, bet, lai tas stātos spēkā tas vēl jāskata Saeimā. Jāpiebilst gan, ka memoriāla likums nenosaka valsts vai pašvaldības finansējumu memoriālam, bet tikai iespēju tādu paredzēt budžetā.


#SIF_NVZ2022