Viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem ir putnu vērošana. Izrādās, ka putnu vērošana tiešsaistē ir ļoti populāra - gadā tiek fiksēti līdz pat pieciem miljoniem skatījumu. Tagad klāt nācis vēl viens jaunums - var sekot līdzi arī svīru gaitām.
Cēsu pils tornī ierīkotais svīru būris ir aprīkots ar kameru, tādēļ tagad interesenti šo putnu var iepazīt to vērojot tiešraidē portālā “dabasdati.lv”. Ornitologs ReTV skaidro, ka svīrēm labpatīk ligzdot tieši cilvēku veidotās vietās. “Galvenā lieta, kas padara viņu īpašu, ir pielāgošanās lidojumam. Svīre ir ļoti noslīpējusi tieši to lidošanas daļu. Viņa ir ātra, veikla lidotāja. Daudz laika no savas dzīves pavada gaisā. Svīres barojas gaisā, dzer lidojumā, svīres var pat pāroties lidojumā un var pat gulēt lidojumā,” saka Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.
Pētnieki pieļauj, ka svīres šeit, pils ēku pažobelēs, ligzdojušas jau pirms vairāk nekā pieciem gadsimtiem - laikā, kad pilī bija Vācu ordeņa bruņinieku mītne. Viesturs Ķerus: “Visticamāk, ka svīres ligzdoja tur jau senākajos laikos, kad tā pils tika izmantota kā pils. Nav pamata domāt, ka svīres tolaik būtu ļoti reti sastopamas.”
Svīres Latvijā uzturēsies līdz augustam, kad pēc tam lidos ziemot uz Āfriku. Taču līdz tam perēs un izaudzinās nākamo svīru paaudzi. “Svīru mazuļi var iztikt bez ēšanas. Ar ļoti nelielu barību daudzumu var izdzīvot kādas divas nedēļas. Tas ir tas, ko paturēt prātā, vērojot svīru ligzdošanu – teiksim, ja visu dienu nav atlidojusi neviena pieaugusī svīre, lai pabarotu, tas nenozīmē, ka kaut kas nav kārtībā,” pauž Viesturs Ķerus.
Tiešraidēs jau vairākus gadus var vērot arī citus putnus: vairāku sugu klijas, ērgļus, stārķus, vanagus un Lielo dumpja ģimeni. Šīs tiešraides kopā gadā sasniedz četrus līdz piecus miljonus skatījumu. Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa: “Cilvēkiem tas dod atslodzi, ir interesanti. Tas ļauj gūt kontaktu ar dabu. Tiešraides ir arī labs līdzeklis, lai cilvēki, kuri ir fiziski ierobežoti nokļūt dabā, lai arī viņi pieredzētu šo dabas sajūtu.”
Dabas aizsardzības organizācijai sākotnēji, kad pirms 11 gadiem aprīkoja pirmo ligzdu ar kamerām, bija cita iecere šādam projektam. Liene Brizga-Kalniņa: “Pamatā pētnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, taču tās tika rādītas sabiedrībai. Cilvēkiem tik ļoti iepatikās šī iespēja ieskatīties putnu ligzdās, kas ir iespējams pateicoties tehnoloģijām. Iedomājaties uzkāpt 30 metrus augstā kokā, redzēt putnu tik tuvu, ka ir redzama katra spalviņa!”
Zinātniskus projektus ornitologi īsteno joprojām. Fonds uzskata, ka, rādot putnus, viņu uzvedību un apstākļus, ieguvēji ir arī skatītāji. Tas ļaujot sabiedrībai labāk izprast dabas procesus un nepieciešamību dzīvotnes aizsargāt.
