Viena no spilgtām aizejošā gada lietām bija - telefonkrāpnieki. Viņu agresivitāte, arī izdoma un viltība radījusi vairāk nekā sešu miljonu eiro zaudējumu: tieši tik daudz naudas viņi ieguvuši no Latvijas iedzīvotājiem, kuri uzticējās telefona stāstiem par banku nedrošumu, par akciju fondiem un ko tik vēl ne. Bet ne jau šajā gadā iedzīvotāji kļuvuši lētticīgāki. Ir citi iemesli, kāpēc krāpniekiem šis bijis tik veiksmīgs.
Pamatā šāds ir krāpnieku sarunas veids - ātrs, ar mērķi cilvēkam likt apjukt un nespēt skaidri domāt. Izrādās, tas strādā! No 100 zvaniem četri cilvēki jeb četri procenti sazvanīto uzķeras un steidz maksāt, uzticēt savus datus krāpniekiem.
Valsts policijas apkopoti dati rāda, ka šogad no iedzīvotājiem izkrāpti vairāk kā seši miljoni eiro; sākti 790 kriminālprocesi. Cik kopumā iedzīvotāji ir cietuši, Valsts policijai datu nav. Toties Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati par Latvijas lielākajām bankām liecina - 11 mēnešos bijuši vairāk kā trīs tūkstošus gadījumu, kur izkrāptā summa ir gandrīz pieci miljoni eiro. Novērstie krāpšanas gadījumi ir gandrīz četri tūkstoši un izglābti divi miljoni eiro.
2019. gadu salīdzinot ar 2020. gadu, visu krāpšanu gadījumu pieaugums bijis ap 15%. Savukārt, salīdzinot šī gada deviņus mēnešus ar iepriekšējo gadu, pieaugums ir par 200%. “Sabiedrība arvien lielāku akcentu sākusi likt uz dažādu tiešsaistes pakalpojumu izmantošanu, proti, bezkontakta piegādes, bezkontakta komunikācijas. Krāpnieki redzēdami šo tendenci, nav palaiduši garām iespēju izmantot šīs aktuālās tendences savu krāpšanu pastrādāšanai,” norāda Ruslans Grigs, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks.
Kriminologs Andrejs Vilks ReTV stāsta - krāpnieki ir izcili psihologi un manipulētāji, kuri gan spēj atrast upuri, gan realizēt savus ļaunprātīgos nodomus. “Šeit pēc būtības nav svarīga izglītība, bet psihofizioloģiskās īpašības - cilvēka komunikablitāte, pārliecināšanas spējas, viņa impulsivitāte, varbūt arī radošums, kas neapšaubāmi piemīt, ne vienmēr tas saistīts ar izglītību, bet psihofizioloģiskām īpatnībām.”
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šobrīd zina par diviem ļoti lieliem starptautiskiem grupējumiem. Kā ReTV saka Ruslans Grigs – tas, kā darbojas krāpnieki, nav vairs parasts noziedzīgs grupējums, bet gan biznesa modelis. “Ir ļoti labi strukturēts, ir dažādas nodaļas - cilvēki, kuri atbild par konkrētām jomām, ir finanšu direktori, cilvēku resursu direktori. Tik tiešām tās organizācijas ir ļoti lielas, bet ne tikai Latvija ir skarta ar šo sērgu, skartas ir visas Eiropas Savienības valstis,” norāda Ruslans Grigs.
Andrejs Vilks var savilkt paralēlas ar katru upuri. Lai gan viņiem var būt atšķirīgs izglītības līmenis, vecums, ģeogrāfiskais izvietojums un pat nodarbošanās, viņiem visiem ir kaut kas kopīgs. “Katrs indivīds, kurš pakļaujas šai ietekmei, viņiem ir bailes, panika, ziņkāre. Tie varētu būt jaunieši vai arī seniora tipa, bet te ir raksturīgs sekojošs, ir ļoti augsta latentāte - cilvēki, ja ir apkrāpti, reti par to ziņo, pirmkārt, ir kauns par to, ka neatbilstoši cilvēks ir rīkojies, pakļāvies krāpniekam, tas nav īpaši patīkami.”
Krāpnieki nerunā latviešu valodā, viņi pat neatrodas Latvijā un arī ienākošā zvana telefona numurs ļoti iespējams ir viltots. “CERT.lv” kiberdrošības eksperts Armīns Palms: “Tie numuri ir viltojumi, līdz ar to - uzrāda Latvijas numuru, var uzrādīt uzņēmuma numuru, ir arī ārvalstu numuri. Respektīvi, tas numurs jeb numura piederība valstī - tas neko neizsaka. Ja tiek nobloķēts viens numurs, tiek zvanīts no cita numura. Tie numuri ir ātri maināmi un viltojami.”
Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šogad aizturējusi vairākus cilvēkus, kuri ir saistīti ar Eiropas savienībā bāzēto telefonkrāpnieku grupējumu. Ja runā par nākamo gadu, tad eksperti lēš: viss turpināsies; kas bīstami, krāpnieki atradīs jaunus veidus, kā uzrunāt lētticīgus cilvēkus, lai iegūtu viņu naudu.
