Ja Saeimas deputātu izteikumi publiskajā telpā uzmanību pievērš biežāk, tad pašvaldību politiķu darbs norit salīdzinoši klusāk. Tāpēc vietvaru deputātu ētikas problēmas nav nonākušas ekspertu redzeslokā. Talsu novada domes deputātu publiskā komunikācija rada signālu, ka problēmas tomēr ir, un “Sabiedrība par atklātību – Delna” aicina gan Saeimu, gan pašvaldības Ētikas kodeksus aktualizēt, pielāgojot tos mūsdienām un iekļaujot arī komunikāciju sociālajos medijos.
“Man nospļauties par iedzīvotājiem”, “Ar tādu vadību es arī nekad nenāktu šeit strādāt”, “Aicinu jūs novilkt kurpes, nostāties uz zemes un kādreiz paskatīties, kas notiek apkārt” - šie ir tikai daži no vairāku deputātu izteicieniem vienā no Talsu novada domes sēdēm. Izskatot jautājumu par Ilgtspējīgas vides attīstības komisijas izveidi, partijas “Mēs – Talsiem un novadam” deputāts Edgars Zelderis, piedaloties attālināti, izsaka pat draudus: “Molotova kokteili vajadzētu iemest Sandrai klēpī. Tad no viņas būtu kaut kas labāks.”
Deputāts pēc tam skaidroja, ka šādi izteicies, jo esot bijis nokaitināts, ko veicina krīze pašvaldības darbā. “Retorika varēja būt labāka, bet krāšņi un rožaini izteicieni politikā, īpaši Talsu novada domē, nav nekāds retums. Šobrīd pašvaldībā situācija ir nopietna, es teiktu, ir krīze, un šis viss kopumā arī šo situāciju radīja.”
Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone, kurai deputāta komentārs bija veltīts, uzskata, ka paust nepatiku šādā veidā nav pieņemami. “Es esmu vērsusies pie juridiskā atbalsta izvērtēt šo situāciju. Un tiklīdz kā man būs ieteikumi, es arī attiecīgi rīkošos.”
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere uzskata, ka deputāta izteikumos ir saklausāms aicinājums uz vardarbību. “Lai gan pēc Eiropas cilvēktiesību tiesu prakses ir teikts, ka politiķiem un jebkam, kas saistīts ar politiku, ir lielāka pieļaujamās kritikas robeža, tomēr kaut kādi uzvedības priekšraksti un tamlīdzīgi, protams, ir svarīgi ievērot arī savstarpējā kritikā un vārdu apmaiņā, kas notiek starp politiķiem.”
“Ja par to neziņo, tad tas arī paliek tāpat, bet, ja par šo ziņo, tad, par to runājot, var celt arī godprātības latiņu pašvaldībā un kolēģiem komunikācijā vienam ar otru,” norāda “Sabiedrības par atklātību – Delna” interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule.
Talsu novada pašvaldībā Ētikas kodekss ir tikai darbiniekiem. Tāds savulaik bija arī deputātiem, un Ētikas komisijā ir izskatīti viena deputāta izteikumi. Pēc pašu deputātu uzskatiem, ka viņi nevar vērtēt kolēģu darbu, un, ņemot vērā, ka komisija izsaka vien aizrādījumu, bet tālākas rīcības neseko, pirms diviem gadiem Ētikas kodekss atcelts, komisija darbu beidza. “Tika secināts, ka deputātam ir tiesības brīvi paust savu viedokli, jo faktiski, paužot savu viedokli, viņš kaut kādā mērā pauž arī viņa vēlētāja viedokli,” stāsta Sandra Pētersone.
Talsu novada domes priekšsēdētāja sola rosināt Ētikas komisiju atjaunot. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība iesaistījusies starptautiskā projektā, kur cita starpā tuvākajā laikā tiks pievērsta uzmanība tieši ētikas kodeksiem un izstrādātas labas pārvaldības vadlīnijas un pašnovērtējuma rīks Latvijas pašvaldībām.
#SIF_NVZ2022
