Talsu novadā apvienosies četri strīdīgi novadi

Mērsradznieki bija pirmie, kuri pirms četriem gadiem nevarēja vienoties par mēru, to ievēlēja vien pēc vairākiem mēnešiem, kad pastāvēja iespēja tikt atlaistai visai domei. Jāatgādina, ka arī pirms 11 gadiem Mērsrags un Roja bija pirmais novads Latvijā, kas atdalījās, jo savā starpā sadzīvot nespēja. Talsu novadā pēdējo četru gadu laikā ir nomainījušies trīs mēri, bijuši vēl vairāki gāšanas mēģinājumi. Tāds nesen bija arī Rojas novadā, taču Dundagas novadā savstarpējās nesaskaņas aizgāja tik tālu, ka vadības groži ir pagaidu administratora rokās. Tagad visi četri novadi mēģinās sadzīvot vienā.

Komunikācijas eksperte Inga Ieviņa saka: “Divus mīnusiņus saliekot kopā, var sanākt arī plusiņš. Ja saliek četrus mīnusiņus, sanāk divi plusiņi, un tas jau varbūt ved uz kaut ko pozitīvu. Es domāju, ka deputāti ir apzinājušies, ka tā ir problēma, ka šādos apstākļos nekāda virzība uz priekšu, nekādi nopietni ilgtermiņa projekti nav iespējami.”

Laikraksta “Talsu Vēstis” žurnāliste Aiga Naudiņa atzīst: “Bieži skatoties uz domes sēdēm un redzot šīs diskusijas, šo laiku, kas tiek tērēts kāda cilvēka neuzticības izteikšanai domes vadībai vai kādam no vadošajiem amatiem, tad es pie sevis tā bieži domāju, varbūt šo laiku, kas tiek veltīts šīm sarunām, viņi būtu veltījuši vairāk dažādu attīstības projektu apspriešanai un īstenošanai.”

Jau iepriekšējā reforma Talsu novadam bija izaicinājumu pilna, jo apvienojās 14 pagasti un četras pilsētas. Šobrīd pietrūkst pēdējās reformas izvērtējums, bet jau seko nākamā. Taču eksperti vērtē, ka pozitīvais būs tas, ka novads būs bijušā Talsu rajona robežās.

Inga Ieviņa: “Tie ir novadi, kuri zina, kā ir strādāt kopā. Mēs jau viens otru pazīstam, labi, savstarpēji pakašķējamies, rojnieki necieš mērsradzniekus un otrādi, bet, ja viņi nav tikai divi vienā novadā, bet kopā ar pārējiem, es paredzu, ka viņi var sadarboties, turklāt - Talsu novads tajās Talsu rajona robežās ir diezgan loģisks arī, manuprāt, no tāda ģeogrāfijas viedokļa, no cilvēku kustības viedokļa.”

Ja pirms astoņiem gadiem Talsu novadā bija otra zemākā vēlētāju aktivitāte Latvijā, tad pirms četriem gadiem tā bija pašvaldība, kas visvairāk bija kāpinājusi vēlētāju aktivitāti visā valsti. Žurnāliste Aiga Naudiņa atzīst, ka šī gada aktivitāti vēl grūti prognozēt.

Aiga Naudiņa, laikraksta “Talsu Vēstis” žurnāliste, stāsta: “Tas, kas izskan no iedzīvotājiem, ka daudzi ir vīlušies, ka ir kandidāti, kuri tika īpaši atbalstīti iepriekšējās vēlēšanās, ir tikuši domē, vairs nesēž pie lēmumu pieņēmēju galda, un arī Talsu novads tam ir spilgts piemērs. Un tie, kuri dažādu iemeslu dēļ atteikušies no iespējas būt deputātiem šajā sasaukumā, atkal kandidē. Un tas arī liek uzdot jautājumu, vai vēlētāju dotā uzticība vispār ir vērtība politiķu acīs.”

Uz ielas sastaptie iedzīvotāji atzīst, ka varas maiņas viņu ikdienu nemaina, taču piekrīt, ka, ja deputāti nestrīdētos, novadā pozitīvu izmaiņu būtu krietni vairāk.

Ja citos novados nereti tiek paustas bažas par nomaļu pamešanu novārtā, tad Talsu novada gadījumā efekts esot pretējs – kā saka komunikācijas eksperte Inga Ieviņa, apzagta esot Talsu pilsēta. Šis būs viens no izaicinājumiem, kas jaunajam sasaukumam būs jārisina, kad novadam pievienosies arī Dižjūra, Mazjūra un citas tūrisma pērles.