Pirms administratīvi teritoriālās reformas Talsu novadam nebija ne kilometrs jūras. Nu tas ir ieguvis gandrīz 100 kilometrus – turklāt gan, kā saka Ziemeļkurzemē, pie Dižjūras, gan Mazjūras. Visu atgūto piekrasti fotogrāfijās plāno iemūžināt Talsu fotoklubs, kas nupat devās jau savā trešajā ekspedīcijā, šoreiz mērojot gandrīz 20 kilometrus no Mērsraga līdz Upesgrīvai.
Ir pus septiņi no rīta. Uz Talsu un Tukuma novada robežas ieradušies fotogrāfi, lai dotos tā saucamās “zelta stundas” medībās. Tie ir mirkļi pirms saullēkta, kad saule izlien no horizonta.
Saulei jāšķērso vairāki atmosfēras slāņi, jāpārvar zilganīgais atmosfēras tonis, tādējādi liekot it visam izskatīties zeltaini. “Zelta stundu” reizēm dēvē arī par maģisko stundu, kad saules gaisma padara visas debesis par lielu izkliedētas gaismas avotu. Vēlāk gaisma kļūst plakanāka, fotogrāfiem ne tik interesanta.
Uz Tukuma un jaunā Talsu novada robežas fotogrāfi atstāja pašu gatavotu norādi. Lai tiem, kas pastaigājas pludmalē, ir skaidrs, ka viņi šķērsojuši robežu. Zīmes kāts ir atrasts jūras malā, jau piesūcies ar sāls ūdeni, tāpēc stāvēšot ilgi.
Gan pati piekraste, gan gaisma mainījās ik pēc brīža, jūru parādot pavisam citādu. “Kādreiz tā ir, ka no rīta var fotografēt nepārtraukti, jo mainās. Un iziet pa dienas vidu, izskatās viss tukšs, nekā nav ko fotografēt,” saka Dace Umblija, Talsu fotokluba dalībniece.
Fotogrāfu idejai dots nosaukums “Ekspedīcija 94”, iedvesmojoties no “Jelgava 94”, lai gan precīzs atgūtās piekrastes kilometru skaits tas nav. Ja vasaras sākumā fotogrāfi gāja gar Dižjūru, tad nu jau trešajā ekspedīcijā viņus sagaidīja pavisam citāda un brīžiem grūti pārvarama jūra. “Daudz interesantu objektu te ir – vēja ģeneratori, te ir osta, te ir laivas, te ir niedres, te ir putni, kormorāni, te ir ļoti skaisti akmeņi. Vārdsakot, pavisam citādāka ir tā daba, varbūt tāpēc arī tas gājiens mums prasīja diezgan daudz laika un spēka,” pauž Uldis Balga, Talsu fotokluba vadītājs.
“Tur bija tādi skati, kādus pat nebiju gaidījis. Es zināju, ka tur ir akmeņaina pludmale, bet bija tādi skaisti akmeņi balti. Tie gan nav nekas labs, tie ir noteikti putnu mēsli kaut kādi, bet dizainiski un krāsu ziņā ļoti skaisti izskatījās,’’ atzīst Raimonds Dambis, Talsu fotokluba dalībnieks.
Ekspedīcijas dalībnieki iet kopā, taču tajā pašā laikā arī atsevišķi, katrs piestājot un atrodot īpašos kadrus. Mērsraga bākā gājējiem pievienojās arī citi kluba fotogrāfi. “Šāda diena reti gadās, un es gribētu teikt, ka Dievs mūs glaimo. Gan deva saullēktu, gan mierīgu jūru, gan ūdens līmenis nokrities, var iziet tādās vietās, kur parasti nevar iziet. Kur jāiet augšā uz ceļa,” pauž Uldis Balga.
No gandrīz 80 kilometrus garās jūras robežas šovasar noieta aptuveni puse. Fotogrāfi turpinās projektu arī citos gadalaikos, arī individuālos izbraucienos. Gala rezultātā taps izstādes un, ļoti iespējams, arī grāmata.
