Pirms četriem gadiem mīlestības un sporta dēļ uz Latviju pārcēlās viens no Bosnijas un Hercogovinas labākajiem kanoe airētājiem. Jau otro sezonu viņš ir arī Talsu novada sporta skolas audzēkņu iedvesmas avots. Bosnijā un Hercogovinā profesionālu kanoe treneru nav, Veliboram Marinkovičam visu nācās sasniegt ar paša pacietību un mērķtiecību, tāpēc saviem audzēkņiem viņš šobrīd mēģina iedot to, kas pašam vēl pirms dažiem gadiem trūka.

Viens pēc otra sporta skolas audzēkņi lejup pa vienu no Talsu deviņiem pakalniem nes savas laivas. Šodien viņiem tehniskais treniņš. Bosnietis Velibors Marinkovičs Talsos trenē audzēkņus vecumā no septiņiem līdz septiņpadsmit gadiem. Uz Latviju viņu atveda mīlestība un vēlme sportā iegūt vairāk. “Šeit ir daudz labi airētāji, daudzi klubi, kur profesionāļi gatavojas. Arī Sporta akadēmijā var profesionāli trenēties un mācīties. Bosnijā nav mums tā,” saka Velibors Marinkovičs, smaiļošanas un kanoe airēšanas treneris.

Iespējas ar Bosniju un Hercogovinu esot nesalīdzināmas. Mājās treneris Veliboram bijis vien trīs gadus, pēc tam cīnījies viens pats, padomu lūdzis ikvienam, kurš nav tam atteicis. Sākot treneties Latvijā, viņš uzlabojis savu rezultātu par desmit sekundēm, kas esot ļoti daudz. Velibors joprojām ir aktīvs sportists, taču viņam ļoti patīkot būt trenerim.

Šobrīd viņš saviem audzēkņiem dot to, ko pašam neviens nevarēja sniegt. Treneris gan atzīst, ka vēlas iemācīt būt labiem cilvēkiem. Tikai tad, lai seko sportiski rezultāti. Tikmēr Velibora audzēkņi saka, ka savam trenerim liktu desmit no desmit zvaigznēm.

Kad aptrūkstas vārdi, Velibors ne par ko negrib izmantot citu valodu – tikai tā viņš varot labāk iemācīties latviešu valodu. Grūtāk viņam pierast pie tā, ka latvieši nav atvērti un dzīvo katrs savu dzīvi. Pandēmijas ierobežojumu dēļ Veliboram pašam nav sanācis ļoti daudz trenēties, tāpēc šogad Olimpiskajās spēlēs viņš turēs īkšķus par savu draugu un kolēģi Robertu Akmeni. Bet pats beidzot izbaudīšot Latviju.