Jau neskaitāmus gadus Talsi cer tikt pie multifunkcionālās halles, izveidojot Latvijā unikālu rekreācijai un rehabilitācijai paredzētu būvi. Taču vien tagad process nedaudz sakustējies. Skatoties uz pieaugošajām cenām visās jomās, rodas jautājums – vai Talsi multifunkcionālo halli šobrīd maz var atļauties?
Topošais Talsu multifunkcionālās halles projekts ir saņēmis pozitīvu novērtējumu un lēmumu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, kā arī saskaņojumu no Finanšu ministrijas. “Šobrīd mēs esam tajā stadijā, kad dome ir pieņēmusi lēmumu uzsākt projekta realizāciju, bet tikai tik tālu, cik tas skar šobrīd pretendenta izvēli un informācijas noskaidrošanu, cik tas varētu izmaksāt, lai piesaistītu profesionālus speciālistus iepirkuma procesa sagatavošanai,” saka Sandra Pētersone, Talsu novada domes priekšsēdētāja.
Latvijā šis būs otrais privātās partnerības projekts. Pirmais šobrīd ir Ķekavas apvedceļš, tomēr kaimiņvalstīs jau veikti vairāki desmiti projektu. “Privātās partnerības nozīmē to, ka tā ir investoru nauda, tas ir investoru kapitāls, kas tiek ienests pilsētā,” pauž Kaspars Eihe, darba grupas dalībnieks.
Darba grupa noraida bažas, ka šobrīd, kad elektroenerģijas cenas ir paaugstinājušās un arī materiālu un būvniecības procesu cenas ir augstas, šāda kompleksa izveide nav rentabla. Viņi uzsver, ka komplekss ir unikāls tieši ar pārdomātu resursu izmantošanu.
Kaspars Eihe: “Elektrības izmaksas būs ļoti mazas, patērētie kilovati būs mazi, jo viņš pats sevi saražo.”
Tomēr svarīgas ir arī pašvaldības iespējas projekta attīstībā, un spriest par to, vai pašvaldība spēs šos multihalles pakalpojumus atļauties, varēs tikai pēc tālāko procesu virzības. Sandra Pētersone: “Skaidrs ir tas, ka situācija mazliet ir mainījusies no tā brīža, kad mēs uzsākām šo projektu, no šīs domas, ka realizēsim šo projektu. Gala vārdu varēs pateikt tikai tajā brīdī, kad būs notikusi iepirkuma procedūra jau par projekta realizētāju un kad mums būs zināms gala cipars.”
Multifuncionālās halles projekts sevī ietver plašu pakalpojumu klāstu, kas nebeidzas ar sportošanas iespējām, paredzēts arī piedāvāt pakalpojumus, kuru izmantošanas iespējas šobrīd Talsu novadā nav. “Mēs runājam tieši par rekreācijas un rehabilitācijas kompleksu, kas sevī ietver, kā saka, lielu magnētu, kas būtu pirmais unikālais projekts Latvijā, kas varētu uz Talsiem atvest plūsmu,” uzsver Kaspars Eihe, darba grupas dalībnieks.
Talsu esošā hokeja halle pašlaik ir noslogota pietiekoši. To izmanto gan bērnu, gan pieaugušo apmācībām hokejā, kā arī pieejami brīvās slidošanas laiki. Peldbaseinu pieejamība Talsu novadā ir sliktāka, nereti iedzīvotājiem nākas meklēt citus risinājumus. “Pieprasījums būs liels. Nav noslēpums, jau tagad vairākus gadus ir skolas, kuras ved savus bērnus uz peldbaseiniem citos novados. Hokeja nodaļā vienmēr mums ir vismaz 70-90 audzēkņi, kas noslogo pilnībā ledus stundas uzreiz pēc skolas,” norāda Māris Ziediņš, hokeja treneris, darba grupas dalībnieks.
Arī pilsētas iedzīvotāji ir pozitīvi noskaņoti. Tuvākajā laikā tiks strādāts arī pie konkrēta plāna un projekta vadošās komandas izveides. Ja process būs veiksmīgs, halles būvniecība varētu sākties pēc aptuveni diviem gadiem.
