“Tā bija ārprātīga vētra.” Vecpiebalgā sāk atjaunošanas darbus

“Citur dzied putni, mums nepārtraukti skan zāģis,” par aizvadītajām brīvdienām stāsta vecpiebaldzēni. Tur sākušies atjaunošanas darbi pēc piektdienas vakarā piedzīvotās vētras, kas aptuveni desmit minūšu laikā nogāzusi simtiem koku. 

Vētras laikā sagāzti koki, pārpludināti ceļi, pārrautas elektrolīnijas un cietusi infrastruktūra. Vietējie atzīst, ka sakopšanas darbi prasīs mēnešus. “Man tas būs līdz rudenim. Saskaitīju piecpadsmit kokus, tālāk jau nojuku. Ceļu atbrīvojām. Ateja apgāzās, siltumnīca saliekta, norauts polikarbonāts. Istabā ūdens lija pa lodžiju. Trieciens bija tāds kā no ugunsdzēsēju šļūtenes. Viss lidoja pa gaisu. Piecas, desmit minūtes, mēs pat neredzējām neko, jo balts bija, nokapāja. Kaimiņam jumtu aiznesa. Vasarnieki tur gulēja, gāž lietus, pēkšņi jumta vairs nav,” saka Vecpiebalgas iedzīvotājs Pauls.

Par vētras epicentru kļuva Kārļa Skalbes “Saulrieti”. Muzejam pieguļošais mežs šobrīd atgādina kailcirti. “Tā bija ārprātīga vētra. Atbraucot uz šejieni, bija jāsaprot, kā vispār pienākt pie ēkas. visu nakti strādāja Vecpiebalgas saimnieciskais dienests, lai novāktu kokus,” saka Līva Grudule, Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja.

Lai arī ēkai nav būtisku bojājumu, ir izsisti logi, cietusi fasāde, nolauzts karoga masts, iznīcināta jaunā brīvdabas ekspozīcija un izpostīta Skalbes kapa vieta.

Līva Grudule: “Koki ir ne tikai lūzuši, bet ar visām saknēm izgāzti. Šur tur ir gandrīz trīs metrus dziļas bedres. Mēs vēl nezinām, ko ir izdarījuši koki, kas vēl ir uz jumta.”

Lai arī apkārt valda haoss, muzeja darbiniece Ērika slauka lieveni, kā to darot katru dienu. Šoreiz tas palīdzot savākties un neraudāt par postījumiem šeit un arī piedzīvoto savā īpašumā. “Es pusstundu turēju logu ar rokām, lai vējš neizspiež. Paskatos pa logu. Mūsu bišu dravā visiem būriem vāki nost, no kalna upe tek. Bridām dubļos līdz ceļiem, glābām bites. Atveru būri, tur pilns ar krusu, grābu saujām. Es ceru, ka bitītes strādās, jo tādu postu savā mūžā redzēju pirmo reizi.”

 “1987. gadā, kad atklāja Skalbes muzeju, īsi pirms tam teju visa latviešu tauta palīdzēja. Bija dažādi tīrīšanas, restaurācijas darbi, talkas. Tā ideja bija tāda – ja mums atgriezīsies Skalbe, mums būs arī Latvija,” saka Līva Grudule.

Muzeja darbinieki aicina braukt ciemos, ar savu darbu - tāpat kā pirms vairāk nekā 30 gadiem - palīdzēt “Saulrietiem” atjaunoties.