Šī gada pirmajos trīs mēnešos jau vairāk nekā 300 mežacūkām atklāts Āfrikas cūku mēris. Tas liecina par strauju slimības izplatību šogad, jo pērn Āfrikas cūku mēris bija atklāts teju 450 mežacūkām visa gada garumā. Visvairāk skartais reģions patlaban ir Latgale, kur konstatēta puse no kopējā saslimšanas gadījumu skaita.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektore devusies kārtējā izsaukumā Rēzeknes novadā, kur no vietējiem medniekiem saņemtas ziņas par atrastu beigtu mežacūku. Pēdējā laikā Latgales reģionā šādi izsaukumi tiek saņemti gandrīz katru dienu, jo novērojams straujš Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumu skaita pieaugums.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk gadījumu konstatēts mežacūkām Rēzeknes, Ludzas un Balvu novadā. Šajā pusē skarti jau teju 30 pagasti, kur Āfrikas cūku mēris atklāts vairāk nekā 150 mežacūkām. Tā ir puse no kopējā skaita Latvijā. “Pirmo beigto mežacūku šogad atradām jau janvārī vai februārī, īsti neatceros. Medījām, redzam – vārnas lidinās. Aizgājām turp skatīties – beigta mežacūka. Apstaigājām vēl apkārtni, kopā atradām sešus gabalus,” saka Mihails Varlamovs, mednieku biedrības “Latgales vilki” vadītājs.
Lai konstatētu, vai mežacūka ir inficējusies ar Āfrikas cūku mēri, jāpaņem analīžu paraugs. Nomedītām mežacūkām tās ir asinis, savukārt dabā atrastajām jau beigtām – stobra kauls.
Straujā Āfrikas cūku mēra izplatība skaidrojama ar mežacūku populācijas pieaugumu Latvijā. Lai situāciju risinātu un slimības izplatību ierobežotu, pagājušajā nedēļā veikti grozījumi Medību noteikumos, nosakot, ka mežacūkas turpmāk būs nelimitētie medījamie dzīvnieki. “Mednieki no medību saimniecības nepareizi medī mežacūkas. Jāmedī būtu vairāk sivēni. Un otrs ir – mēs redzam tendenci, ka taupa sivēnmātes. Jo lielāka populācija, jo vīrusam ir vairāk kur, kā saka, izplesties, sevi parādīt,” saka Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs.
“Ja paskatās to visu periodu no 2014. gada līdz šim brīdim, tad uz 2017. gadu, kad mežacūku populācija bija tiešām samazinājusies, to mēs redzam arī pēc nomedīto skaita, tad arī, protams, to pozitīvo gadījumu bija ļoti maz, salīdzinot ar pašreizējo brīdi,” skaidro Mārīte Ņukša, PVD Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja.
Šajos apstākļos īpaši piesardzīgiem jābūt mājas cūku turētājiem. Arī šobrīd Pārtikas un veterinārais dienests veic saimniecību apsekošanu, lai vērstu uzmanību biodrošības pasākumu ievērošanai, tādējādi pasargājot mājas cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri. “Mājas cūkas var saslimt tikai, kad vīruss no dabas tiek ienests kūtī. Tātad, izbarojot termiski neapstrādātu barību – pļaujot zāli, zaļbarību, svaigus ābolus un visu, visu, kas ir dabā, ārā, kur var būt pabijusi slima mežacūka. Kā arī, protams, pakaišus, arī mainīt apģērbu, apavus,” saka Mārīte Ņukša.
Pārtikas un veterinārais dienests aicina nebūt vienaldzīgiem un arī turpmāk ikvienu, kurš atrod beigtu mežacūku, ziņot par to PVD vai vietējā pašvaldībā.
#SIF_NVZ2022
