Spriedze Ukrainā pieaug; kam gatavoties Latvijas iedzīvotājiem?

Krievijas militārās tehnikas un karavīru izvietošana Ukrainas pierobežā rada spriedzi ne tikai iesaistītajām valstīm, bet arī Latvijai. Līdz ar publiski izskanējušo aicinājumu nedoties uz Ukrainu un valsts piederīgajiem atgriezties mājās kara draudu dēļ, arī iedzīvotāji pauž satraukumu.

Iepirkt konservus, pārtiku, iemācīties dzīvot bez elektrības – tā šajā Ukrainas kara krīzē pēdējā laikā raksta daži sociālo mediju lietotāji. Aizsardzības ministrijā ReTV saka – Latvijai šobrīd nekas nedraud. “Mums ir jāskatās nopietni, bet jāskatās ar pārliecību, bez bailēm, jo pašlaik tieši Latvijai nekas nedraud. Mūsu robežas ir drošas, bet, protams, ka blakus mums ir neparedzams kaimiņš, no aizsardzības nozares esam visu laiku pilsonisko sabiedrību brīdinājuši un teikuši – mīļie draugi, mūsu buklets 72 stundām dažādām krīzēm (var nedarboties telefoni, var būt kiberuzbrukumi, var būt kaut kāds). Parūpējieties par to, ka šādi pārsteigumi nāk, tad jūs būtu labāk sagatavoti,” saka Artis Pabriks, aizsardzības ministrs (AP).

ASV prezidents Džo Baidens publiski minējis jau datumu, kad Krievija varētu uzbrukt. Eksperti Latvijā atzīst – ja Krievija tomēr veiks uzbrukumu Ukrainai, arī Latvijas drošība būs apdraudēta. “Saasināsies, protams, rietumu attiecības ar krievu, kas nozīmē, ka būs papildus sankcijas, dažādi cenu pieaugumi, ekonomiska rakstura problēmas. Nevaram izslēgt atsauces no Krievijas puses, kas kaut kādā mērā ir pierasts, kiberuzbrukumi institūcijām,” saka Artis Pabriks.

Līdzīgu kā vairākas citas rietumu valstis, arī Ārlietu ministrija Latvijā piesardzības nolūkos aicinājusi Latvijas pilsoņus izbraukt no Ukrainas. Aptuveni 900 latviešu Ukrainā uzturoties patstāvīgi. “Ārlietu ministrijas piektdienas vakarā izsūtītās ārkārtas īsziņas ir sasniegušas 2000. Mēs pieņemam, ka šie 2000 Latvijas valstspiederīgo ir visdrīzāk īslaicīgi devušies apmeklēt Ukrainu. Pie mums nav neviens valstspiederīgais vērsies pēc palīdzības izceļošanai, jo pārvietošanās iespējas šobrīd labas, visi transportlīdzekļa veidi ir pieejami,” pauž Jānis Beķeris, Ārlietu ministrijas pārstāvis.

Šāds paziņojums izsludināts ļoti ticamās militārās konfrontācijas dēļ, kā arī bažās par to, ka aviokompānijas varētu atcelt reisus uz Ukrainu. Pašreizējo situāciju ReTV Ziņām komentē “AirBaltic”: “Tuvākajās dienās novērojam ļoti pastiprinātu pasažieru interesi par lidojumiem virzienā no Kijevas uz Rīgu. Lai sniegtu plašākas iespējas Latvijas un citu valstu pilsoņiem atstāt Ukrainu, uzņēmums ieplānojis divus papildu lidojumus 15. un 16. februārī.”

Tikmēr Iekšlietu ministrijā jau izstrādāts plāns, ko darīt, ja, karam sākoties, Ukrainas iedzīvotāji vēlēsies uz laiku apmesties Latvijā. “Esam gatavi ar risinājumiem: ko iesākt, lai šie cilvēki, piemēram, tie, kuriem ir, kur Latvijā apmesties, piemēram, pie draugiem vai radiem, lai viņi varētu ātrāk tikt pie legālas iespējas strādāt. Ko darīt, lai tiem, kuriem nav kur apmesties, mēs viņiem varētu ierādīt iespējas, kur viņi varētu uz laiku izmitināties. Mūsu pašu patvērumu sistēma ir ierobežota. Viss tagad ir atkarīgs no sadarbības ar Ekonomikas ministriju, pašvaldībām. Šonedēļ sākas saskaņošana,” saka Marija Golubeva, iekšlietu ministre (AP).

Jāpiemin – ar izmitināšanu nav domāta kāda kopīga mītne. Šobrīd priekšlikumus līdz 10 000 cilvēku uzņemšanas plānam izskata arī citās ministrijas, kā arī tiek aprēķinātas aptuvenās izmaksas šādas palīdzības sniegšanai.


Foto: Latvijas armija