Speciālisti atzīst – iesmiešana par negācijām ir veselīgas tautas apliecinājums

Kovida radītie ierobežojumi, bažas par apkures cenām un mašīnas neiedarbināšanu sala dēļ – šie ir daži no jautājumiem, par kuriem iedzīvotāji diskutē sociālajos medijos. Un jāsaka – daļa lietotāju šīm problēmām pieiet ar ironiju: viens no spilgtākajiem citātiem par elektrības dārdzību, piemēram - negribu lielīties ar bagātību, bet šovakar ieslēdzu elektrisko tējkannu. Šis ir stāsts par ironiju un to, ka tā patiesībā ir laba.

Ir mēneša sākums un vairumam bankas kontā ieripo mēneša alga. Patīkams mirklis! Līdz brīdim, kad e-pastā vai pastkastē iekrīt elektrības rēķins. Uz būtisko sadārdzināšanos katrs reaģē dažādi, taču  ir arī tādi, kuri spēj ironizēt.

Lūk, piemēram, daži Twitter lietotāju ieraksti


  • “Lētāk būs vārīt ūdeni uz ugunskura, kurā deg piecīši”
  •  “Es brīvdienās sildīju ūdeni elektriskajā tējkannā, lai atkausētu ledus blāķi mašīnai”
  • “Lasiet un apskaudiet –  elektriskā plīts, apkure, boileris, sūknis, saldētava, ledusskapis, nu un tad tur sīkumi –  lampiņas, TV, datori, kafijas automāts. Šomēnes vēl pa lēto.”
  • “Varētu izlekt reizi stundā atgādinājums – Vai Tev nedeg kāda lieka lampiņa?” “Salasījos Jūsu tekstus un izdzēsu lielo lustru”
  •  “jāliek drēbes mazgāties pēc astoņiem, jo tad nosacīti lētāka elektrība.”
  •  “jāuzliek taimeris, lai trijos pa nakti sāk griezt”
  •  “trijos pa nakti nereti tiek ieslēgts žāvētājs” 
  •  “Kāpēc es esmu mājās, kad elektrība ir rekordaugstā cenā? Tieši tikko uzliku veļas mašīnu. Man būs RIP”
  • “Elektrība ir jaunais bitkoins? Par cik varu pārdot uzlādētu powerbanku?”
  •  “Bizness latvietītī –  uzlādē darbā, lai pašam nav jāmaksā.”
  •  “Vispār es parasti neesmu tas cilvēks, kurš lielās ar dārgām lietām, bet es tikko ieslēdzu elektrisko tējkannu.”

Šie ir vien daži no ierakstiem, kas liek par ikdienas likstām un raizēm pasmaidīt. Un, kā saka sociālantropologi, tā ir laba zīme, ja runā par tautu un tās spēju uz nedienām palūkoties ar ironiju. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks RetV Ziņām stāsta: “Tā ir vienkārši cilvēciska spēja un tāda iezīme, ka cilvēki dažādas spriedzes situācijas mēdz atrisināt un izlādēt to negatīvo lādiņu šajās situācijās, pārvēršot šo lietu par joku. Respektīvi, paskatoties uz to no citas puses. Tas joks it kā ļauj distancēties no realitātes, kad ir kāda spriedze, kas liek mums uz lietām paskatīties citādāk.”

Ar ironiju, joku, humoru reaģēt uz negācijām ir ierasta lieta visā pasaulē, tā atzīst Klāvs Sedlenieks: “No otras puses, protams, joki mēdz būt arī kritiski. Respektīvi, mēs pajokojam un tādā veidā izlādējam šo savu negatīvo lādiņu, atvieglojam dzīvi, bet no otras puses, tas ļauj mums paust sociālu kritiku par kaut kādām dzīves negācijām.” 

Tam, ka latvieši neapmierinātību pauz caur joku, piekrīt arī jauno mediju un digitālā mārketinga speciālists Artūrs Mednis: “Par ko cilvēki cepjās un cepsies, tas ir par jebko, kas šobnrīd notiek. Vismaz Rīgā mēs redzam tagad slidenas ielas, netīrītas ietves utt., veloceliņi, par to tiek runāts. Es domāju drīz, tulīt sociālajos medijos radošo industriju pārstāvji, sevišķi mūziķi, sāks runāt, par to, ka te tagad man par rēķinu ir atnācis saistībā ar izmaiņām likumdošanā, autoratlīdzības aprēķinos?! Tā vietā, lai vienkārši pateiktu, ka es esmu neapmierināts, es to pasaku ar joku, ironiju.”

Pēdējo gadu laikā, galvenokārt Twitter un Facebook ir platformas, kuras cilvēki izmanto, lai paust savu attieksmi un pārdomas. Artūrs Mednis norāda: “Piemēram, Facebook –  1,4 miljoni lietotāju Latvijā, vairāk nekā miljons lieto katru dienu, skaidrs jau, ka faktiski jau gandrīz visas Latvijas vietne, kādi ir tie lietotāji, tāds saturs tur parādās. Pretēji Twitterī ir, ko es redzu. Tur ir 12, 13 reizes mazāk cilvēku simts tūkstoši Latvijā, aptuveni puse no tiem aktīvi publicē saturu. Ja FB redzam, ka cilvēki rupji pasaka, ko domā, tad Twitter tā ironiskāk, asprātīgāk, es pat teiktu, smalkāk piemin. Problēmas jau ir vienas tās pašas.” 

Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlenieks saka – cilvēku dabā ir izteikties, un tāpat kā šodien, tā arī agrāk sabiedrība spēja jokot un dalīties ar tiem, tikai tajos laikos tas bija citādāk: “ Tāpat kā tas notiek tagad, kad cilvēki nesēž sociālajos medijos 5:26_5:41 Sociālie mediji pēc būtības neko jaunu mūsu dzīvē nav ieviesuši, ir tikai īstenojuši tās lietas, kuras agrāk kaut kādos citos veidos arī bijušas nozīmīgas. Izteikt joku, to var darīt arī ārpus digitālās vides.”

Vārds humors cēlies no latīņu valodas un tā nozīme ir šāda: tā ir  spēja dzīvē saskatīt, labsirdīgi izteikt dzīves pretrunas to smieklīgajās izpausmēs. 


Foto: ReTV