Spānijas kailgliemezis ticis līdz Moricsalai

Talsu kailgliemeži šobrīd jau pietuvojušies Moricsalai. Boja liecina par to, ka tālāk doties nedrīkst. Atļaujas nav arī kailgliemežiem, taču viņiem kaut kā līdz Moricsalai izdevies ir tikt.

Eksperti norāda, ka var tikai minēt, kā kailgliemezim izdevies nokļūt slēgtā teritorijā, kur strādā tikai zinātnieki. Tas, visticamāk, bijis nejauši, piemēram, oliņām pieķeroties pie putnu pleznām, apģērba, apaviem vai tehnikas. Parasti invazīvas sugas uz salām apkarot ir vienkāršāk, jo tā ir ierobežota teritorija. Efektīvākā metode joprojām esot fiziska salasīšana un ievietošana slēgtā traukā.

“Būtu ļoti svarīgi tiešām, lai viņš šajā slēgtajā traukā patiešām sadalītos. Ja mēs tikai viņu būsim pāršķēluši vai kādā citā veidā iznīcinājuši, pašas oliņas vēl var turpināt šo attīstības ciklu,” saka Jēkabs Dzenis, projekta „LatViaNature” invazīvo sugu eksperts.

Nav pētījumu, ko kailgliemezis nodara dabiskai videi, kāds ir dabas rezervāts. Vislielāko kaitējumu tas nodara cilvēku iekoptām teritorijām. Kailgliemezis ātri aug un ātri arī izplatās. Ja līdz pagājušajam gadam bija līdz 60 atradnēm Latvijā, tad pērn pievienojās vēl ap 40 apstiprinātām vietām.

Jēkabs Dzenis skaidro: “Lai to saprastu – ja tas ir mazdārziņu rajons vai pilsēta, vienā ielas galā ir šis gliemezis jau iepriekš, tad viņš atrodas trīs ielas tālāk, tā vēl arvien ir tā pati vieta. Tātad - šīs 40 jaunās ir ievērojami lokāli nošķirtas vietas.”

Invazīvo sugu platforma sāka darboties pirms nepilna mēneša, saņemti jau vairāk nekā 60 ziņojumi. Lai gan tajā ir ap 50 dažādu sugu, kā jau eksperti prognozējuši, lielākais ziņojumu skaits ir tieši par kailgliemežiem.

Projekta „LatViaNature” invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska pauž: “Īpaši invazīvie dzīvnieki, viņi mēdz būt kā tādi autobusi – atved sev līdzi dažādas slimības un parazītus, ar kurām mūsu vietējās sugas ir ļoti uzņēmīgas un iet bojā.”

Lai cīnītos ar invazīvo sugu, esot svarīgi saprast, cik daudz un kur tās ir. Svarīgi izglītot cilvēkus, jo invazīvas ir arī tās sugas, par kurām viņi pat neaizdomātos.

Dati, kas tiks iegūti Invazīvo sugu pārvaldniekā, tiks izmantoti ierobežošanas pasākumu plānošanā, ieviešanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā.

 


Foto: FreePik