Šogad sākās nelegālo migrantu krīze uz Baltkrievijas robežas

Latvija
30. Dec, 2021.
5 minūtes lasījums

Dinija Jemeļjanova, ReTV

Šis gads pierādīja, ka no savām valstīm bēgoši cilvēki ir bizness un arī politika. Hibrīdkarš: tā par nelegālo robežšķērsotāju plūsmām saka gan Eiropas Savienības, gan citu valstu militārās jomas eksperti, gan politiķi.

173 kilometrus garā Latvijas-Baltkrievijas robeža Latvijas pusē vijas gar 11 pagastiem. Tās ir mazapdzīvotas lauku teritorijas un ciemi, kur teju vai visi vietējie viens otru pazīst. Tas nozīmē, ka svešiniekam te grūti palikt nepamanītam. “Ķepovas pagastā ir divi ciemi: Mekšāni un Apaļi. Meikšānos nebija manīti, bet Apaļos, kas ir tuvāk robežai, tur vienu reizi ciematā bija manīti. Nebija tā, ka viņi gāja pagalmos, kaut ko prasīja. Apaļos viņi apgāja apkārt mājām un izgāja uz ceļa,” stāsta Žanna Aišpure, Ķepovas pagasta pārvaldes vadītāja.

Nelegālie ieceļotāji no Austrumiem Latvijā nav jaunums. 2015. gadā robežu nelegāli šķērsoja vairākas vjetnamiešu izcelsmes migrantu grupas, bet šī krīze pierima. Turklāt - toreiz vairums šķērsoja Latvijas-Krievijas robežu, kas pēcāk apjozta ar žogu. Bet šī vasara iezīmējās ar Baltkrievijas īstenoto politiku. Viss sākās Lietuvā, kad par no Baltkrievijas nākošajiem irākiešiem ziņoja kaimiņvalsts dienesti. Tur jau jūlija sākumā izsludināta ārkārtējā situācija pēc tam, kad vienā diennaktī vien aizturēti 150 migranti. Latvijas Robežsardze uzsvēra, ka uz mūsu robežas situācija ir mierīga, lietojot tādas frāzes kā “nekas jauns” un “esam gatavi”.

Nepagāja ne mēnesis, kad arī Latvijas robežu sāka nelegāli šķērsot vairāki desmiti cilvēku. Ar papildus norīkotiem 50 zemessargiem darbam uz robežas vairs nebija gana. Telpas ārzemnieku izmitināšanas centrā tika piepildītas teju līdz maksimumam.

Kas ir šie cilvēki - migranti vai Baltkrievijas ierocis hibrīdkarā? Valdība izvēlējās ar migrācijas krīzi Latvijā necīnīties, to vienkārši nepieļaujot. 9. augustā pieņemts lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, proti, noteikts, ka: “robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu.” “Es domāju, mums ir pamats uzticēties Valsts robežsardzes amatpersonām, kas pieņem šāda veida lēmumus. Šo procesu uzrauga gan Tiesībsargs, gan arī tiek uzdoti jautājumi no citām cilvēktiesību organizācijām, uz kurām tiek sniegtas atbildes,” saka Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

Kā notiek potenciālo robežpārkāpēju atturēšana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ārkārtējās situācijas laikā, nevienam medijam nav izdevies fiksēt. Internetā klīst gan bruņoto spēku, gan Valsts robežsardzes, gan Baltkrievijas iestāžu, gan pašu migrantu uzņemtie video, taču tās visas ir hibrīduzbrukumā iesaistītas puses, nevis objektīvi, neitrāli situācijas atspoguļotāji. Un hibrīdkarš izpaužas arī cilvēktirdzniecībā: cilvēku nelegālā gādāšanā pāri robežai iesaistās arī kāds tulks.

Tieši Silenes robežapsadzības nodaļas teritorijā jau jūlijā tika aizturēti pirmie nelegālie imigranti - krīzes priekšvēstneši. Tāpēc tieši Silenē šodien tikās vairākas atbildīgās amatpersonas, lai iezīmētu vietas, kur ierīkot, iespējams, efektīvāko rīku migrantu krīzes risināšanai - žogu. Par to, kā tiek būvēts žogs, sākās un joprojām turpinās publiskas debates: vajadzēja vai nevajadzēja 36 kilometru garumā būvēt pagaidu žogu; kas notiks tālāk un kāda ir žoga kvalitāte. Un tad klāt nākamā liksta: dzeloņstieples gan radīja bažas dzīvnieku draugiem.

To, ka žogu var viegli vien pārraut, pierādīja notikumi uz Baltkrievijas-Polijas robežas. Novembra vidū uz robežlīnijas dzīvoja un to centās pārkāpt vairāki tūkstoši migrantu. Apmēram pēc nedēļas viņi no turienes aizvesti. Tikmēr Latvijā no robežas šķērsošanas atturēto cilvēku skaits pieauga apmēram nedēļu pirms Ziemassvētkiem. Atšķirībā no vasaras, retorika, proti, ka tas ir hibrīuzbrukums, kļuvusi noteiktāka, taču trauksme ir mazāka.

Tieši kārtībsargu klātbūtne nevis nelegālie robežšķērsotāji vairāk ir ietekmējusi pierobežas iedzīvotāju ikdienu. “Varbūt vienu otru tas arī apgrūtina, ka katru reizi vajag apstāties, parādīt dokumentus. Varbūt vienam otram tas ir stimuls braukāt skaidrā prātā, ar dokumentiem. Principā - tādas sūdzības, ka tas traucē, vai ka ir bailes, nav. Jā, ir vairākas viensētas… bet dzīvo cilvēki kaut kā,” saka Žanna Aišpure, Ķepovas pagasta pārvaldes vadītāja.

Ārkārtējā situācija pierobežā pagarināta līdz 10. februārim. Kad nelegālo robežas šķērsotgribētāju pūļi mazināsies, prognozēt var tikai tie, kuri gatavi šo krīzi novērst vai apturēt.