Šogad Latvijas pilsonību iegūst vairāk

Pēdējos gados Latvijas pilsonībā uzņemti vidēji 800 cilvēki gadā. Šogad pieņemti jau gandrīz 600 iesniegumi no nepilsoņiem, bezvalstniekiem un ārvalstniekiem, kuri dzīvo Latvijā, tajā skaitā no Krievijas pilsoņiem, ReTV noskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). 

Šogad pilsonību naturalizējoties ir nokārtojuši 432 cilvēki. Pērn uzņemto pilsoņu bijis mazāk – visa gada laikā 419. Jāpiemin – pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā ir dažādas prasības, piemēram, iesnieguma dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvija. PMLP pārstāve Madara Puķe saka: “Protams, jāņem vērā, ka pagājušajā gadā vēl aizvien kovids ļoti aktīvi ietekmēja šo procesu, interese nebija tik liela. Jūtam ļoti lielu interesi no Krievijas pilsoņiem par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā.”

Izrādās, uz nupat aizvadīto ikmēneša informācijas dienu apmeklētāju vidū bijuši tikai Krievijas pilsoņi. Madara Puķe: “Citus gadus aktīvāki ir bijuši gan Latvijas nepilsoņi, gan Latvijā dzīvojošie poļi, ukraiņi un citas tautības, bet šogad, protams, pēc kara sākuma ir jūtama aktīva interese par Krievijas pilsoņiem.”

Kopš februāra pārvalde arī saņēmusi 10 ukraiņu pieteikumus par naturalizēšanos. Vairāk cilvēku izmanto arī naturalizācijas pašpārbaudes rīku, kas pieejams internetā. Madara Puķe: “Var trenēties gan klausīšanās, gan runāšanas uzdevumus, himnu. Tas mums ir no pagājušā gada jūlija. Redzam stabilu interesi, šobrīd šai lapai ir bijuši jau 45 000 apmeklētāju.”

Ļoti liels pieprasījums esot arī pēc bezmaksas latviešu valodas nodarbībām, saka Kultūras ministrijas rīkotā projekta vadītāja. Latviešu valodas aģentūras pārstāve, pedagoģe Ērika Pičukāne: “Projekti gan ir 30. septembrī beigušies, bet mums zvana un zvana, zvana, un visi grib valodu. Par ukraiņiem – es atkal varu spriest par Izglītības attīstības centra projektu, jo es tur arī esmu kā skolotāja vakaros. Viņiem arī aktivitāte ir liela. Tiem, kas mācās, cepuri nost: pēc darba, neko neizlaiž, mācās. Vispār trīs mēnešu laikā aiziet un nokārto uz A2 līmeni paši.”

Jāpiemin, ka ir vairākas iespējas latviešu valodu apgūt bez maksas. Šādu pakalpojumu periodiski dažādos projektos nodrošina, piemēram, Rīgas dome, Nodarbinātības valsts aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds. 


#SIF_NVZ2022

Foto: PMLP