Šogad dienēt armijā pieteikušies mazāk

Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē ir pirmais posms, kuram iziet cauri topošie karavīri. Šogad vēlmi dienēt armijā izteikuši mazāk karavīru nekā iepriekšējos gados, tiesa gan - līdz gada beigām bruņoto spēku pulkam varētu pievienoties vēl trīs mēnešus armijas bāzē pavadījušie kursanti. 

Vidzemes tālākajā nostūrī, blakus Alūksnes ezeram, visa gada garumā militārās pamatzināšanas iegūst Kājnieku skolas dažāda vecuma kursanti - tie ir tādi, kas tikko noslēguši mācību gaitas vidusskolā, gan arī tādi, kuriem jau ir ģimenes ar bērniem. Kursantiem bruņoto spēku bāzē jāpavada trīs mēneši, kuru laikā tiek iegūtas praktiskās un teorētiskās zināšanas militārajā jomā. “Dienas ritms sākās agri ar rīta celšanos, arī rīta rosme, katra diena ir pakārtota pēc plāna, visu dienu seko nodarbības, pa vidu visam ir ēšanas reizes, vakarā ir brīvais laiks, gatavošanās nākamajām nodarbībām,” stāsta Kristians Krinkels, Kājnieku skolas kursants.

Kristianu, kuram ir 29 gadi, mājās atbalsta sieva ar četrus mēnešus veco dēlu. Ventspilī dzimušais kursants jau desmit gadus dzīvo Rīgā, līdz šim strādājis pārdošanas un sporta sfērās. Taču vienmēr ir interesējusi tieši armijas joma. “Tas man nozīmē divas lietas: lepnums un patriotisms. Cilvēku dēļ, kas krita kaujā 1919. gadā, ja nebūtu viņu, tad nestāvētu šeit,” pauž Kristians Krinkels.

Profesionālajā dienestā 2019. gadā savas gaitas uzsāka 1300 karavīri, gadu vēlāk mazliet vairāk nekā 1700, taču šogad skaitlis krities - uzņemti tikai 470 jauni karavīri. Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks Rihards Rozenbaums min, ka tas ir saistīts ar vakcināciju. “Šogad ir mazliet mazāk. Es neteiktu, ka tas būtiski ietekmē, ka sabiedrība ir mazliet polarizējusies, bet toties uz pārdomu brīdi uzliek pauzi atlases procesam.”

Savukārt Kājnieku skolā kursantu skaits ar katru gadu pieaug. 2019. gadā tie bija 188, pērn 395, bet šogad - 306. Šis skaitlis varētu vēl palielināties.

Viena no daiļā dzimuma pārstāvēm Kājnieku skolā ir Judīte Zusmane, kura pirmo reizi militāro dienestu iepazina 2018. gadā Brīvprātīgo rezervistu apmācībās. “Mani atbalsta vīrs un dēls, vecāki un draugi, kas sūta video, īpaši grūtajās meža dienās, milzīgs atbalsts, jo spēki izsīkst, tad drauga plecs ir nozīmīgs, draugi un cilvēki, kas stāv aiz manis.”

Desmit gadus Judīte nostrādāja banku sektorā un piecus gadus radio. Pēc apmācībām, kas noslēgsies novembra beigās, viņai ir skaidrība par nākotni dienestā. “Es neatnācu šeit, lai neturpinātu. Šo iesaukumu trīs mēnešus un desmit dienas mežā neeju cauri, lai neturpinātu.”

Pamata prasības, lai kļūtu par karavīru - ir jābūt Latvijas pilsonim, vecums no 18 līdz 40 gadiem, nevar būt kriminālatbildības, kā arī jābūt vismaz pamatizglītībai. Pandēmija ierobežojusi jaunu kursantu rekrutēšanu apmācībām. Līdz ko epidemioloģiskās prasības būs atvieglotas, turpināsies darbs pie jaunu cilvēku piesaites. 


Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija