Latvijā smiltsērkšķu stādījumi sasnieguši gandrīz 1000 hektārus. Esam arī vieni no lielākajiem smiltsērkšķu patērētājiem, ņemot vērā Starptautiskās smiltsērkšķu asociācijas datus. Tomēr vietējais tirgus jau kopš 2015. gada ir piepildīts, tāpēc tagad jādomā par eksportu.
Zeltlejās smiltsērkšķu stādījumi aizņem 30 hektārus. Saimnieks allaž uzskatījis, ka pievienotā vērtība izaudzētajām ogām jārada, un saražotie produkti arī jāpatērē Latvijā. Pēc pandēmijas radītās krīzes, kurā no bankrota glāba vien neordinārs palīgā sauciens un klientu atsaucība, domas gan mazliet esot mainījušās.
Eduards Vilks, SIA ''Zeltlejas'' saimnieks, saka: “Šis ir nedaudz sarežģītāks modelis, un te ir ļoti smalkas nianses un jājūt tas balanss starp - to, ko var darīt un ko nevar darīt. Protams, ka mēs domājam par eksportu. Ar vienu aci un ausi klausāmies, kas tur notiek, bet pašreiz mēs neesam gatavi eksportam.”
Smiltsērkšķu audzēšana Latvijas komercdārzos pakāpeniski, bet mērķtiecīgi attīstās jau divdesmit gadus. Tomēr, kā skaidro smiltsērkšķu eksperts Andrejs Brūvelis, pamatnosacījums uzplaukumam esot eksports.
Latvijas Augļkopju asociācijas valdes loceklis Andrejs Brūvelis: “Smiltsērkšķi ir trešā kultūra platību ziņā pēc ābelēm un upenēm jau, un, protams, ka mūsu mazais tirgus to visu apēst nespēj. Tas ir tāpat kā ar graudiem un kokmateriāliem, viennozīmīgi jāsaskaras ar eksportu.”
Lai izietu starptautiskajos tirgos, vairāki ogu audzētāji pirms pāris gadiem pārvarējuši mūžīgo nevēlēšanos darboties kopā un izveidojuši kooperatīvu.
Satraukties smiltsērkšķu audzētājiem neesot īsti pamata arī šogad, jo vismaz pašlaik neesot nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka eksports varētu sabremzēties. Tas gan attiecoties tikai uz ogām.
“Runājot par produktu eksportu... tur gan ir sarežģītāk, jo ekonomikā, starptautiskajā tirdzniecībā diemžēl ir tāds nepielūdzams likums, - jo ir augstāka produkta pievienotā vērtība jo ir lielāka tirgus pretestība. Tas ir jāsaprot,” atzīst Andrejs Brūvelis.
Pašlaik Latvijā ir vairāki simti smiltsērkšķu audzētāju, bet tikai trīsdesmit audzētāji izveidojuši komercdārzus.
Foto: pixabay.com
