Straujais cenu kāpums elektrībai un siltumenerģijai liks savilkt ciešāk jostas ne vien iedzīvotājiem, bet būs būtisks slogs arī uzņēmumiem, tostarp ārstniecības iestādēm, kuras rudeni gaida ar satraukumu.
Kopš maija beidzies valsts atbalsts energoresursu cenu kāpuma kompensācijai, kas nozīmē, ka jārēķinās ar lielākām izmaksām par elektrību, taču slimnīcām vislielākā neziņa un bažas ir par jauno apkures sezonu. “Izdzīvošana ir ļoti grūta, jo reģionālajām slimnīcām ir tā, ka pat sadārdzinājumu nebija viegli izdzīvot. Elektrības rēķini praktiski ar 1. janvāri ir dubultojušies. Tas nozīmē vairāk kā 100 000 eiro gadā ir papildu izdevumi - klāt nāk pie slimnīcas, kur jau tā tas budžets nav tik liels,” pauž Renārs Putniņš, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis.
Šai slimnīcai situāciju nedaudz uzlabo tas, ka ir pašai sava ar šķeldu apkurināma katlu māja, taču šķeldas iepirkuma cena ir trīskāršojusies. Renārs Putniņš rosina celt tarifus, par kādiem slimnīcas sniedz valsts veselības aprūpes pakalpojumus. “Veselības ministrijai beidzot ir jāpārskata tarifu cenas atsevišķos pakalpojumos. Tieši stacionārajos pakalpojumos, jo tas ir tas, kas tur slimnīcu virs ūdens. Tie ir slimnīcas ienākumi,” norāda Renārs Putniņš.
Vēl sliktākā situācijā ir Daugavpils reģionālā slimnīca - tās vadītājs saka: pēdējais piliens būs mazināt algas iestādes darbiniekiem. “Darīsim visu iespējamo, jo man negribētos šogad esošajos krīzes apstākļos, kad cilvēkiem pašiem būs jāmaksā vairāk, vēl klāt viņiem griezt algas. Tas, manuprāt, būs pats pēdējais, kam ķeršos klāt. Tam būs ļoti negatīva ietekme uz slimnīcas darbību,” atzīst Grigorijs Semjonovs, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis.
Šajā slimnīcā budžetu lielāko daļu - 90% - veido valsts līdzfinansējums, tāpēc būtiski ir saprast, kāds tas būs nākotnē, vai tas palielināsies, ņemot vērā cenu kāpumu. Semjonovs arī norāda, ka raizes rada fakts, ka ne visa solītā kovida nauda ir izmaksāta. “Baidos no tā, ka nauda, kas bija jau solīta, aizies pēc tam atbalstam, bet mums nesamaksās to, ko jau pagājušogad solīja.”
Veselības ministrija saka, ka izprot sarežģīto situāciju šobrīd, īpaši jau, gaidot jauno apkures sezonu, bet konkrētu risinājumu šobrīd nav. Tiekot gaidīti konkrēti aprēķini no pašām veselības iestādēm. “Uz valdību mēs esam spējīgi iet tajā brīdī, kad mums ir precīzs ziņojums – cik tie sadārdzinājumi ir, kam, kā izskatās kopējā bilde attiecīgajās iestādēs. Vai tās būs atsevišķas iestādes, kurām ir īpaša situācija, mēs kaut ko tādu piedāvājam, vai tie ir kaut kādi reģioni,” pauž Boriss Kņigins, Veselības ministrijas Valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts iepriekš minējis, ka, iespējams, būs jāceļ valsts līdzmaksājumi veselības pakalpojumiem slimnīcām. Kad un par cik tas būs, nav zināms. Ministrijā sola, ka pacientiem apmeklējums slimnīcās nebūs dārgāks. Tikmēr šobrīd ārstniecības iestādes steidz iepirkt arī rezerves medikamentus un medicīnas materiālus. Pagaidām to cenas ir tādas pašas kā iepriekš, taču jau tiek saņemtas ziņas par gaidāmo sadārdzinājumu arī šajā pozīcijā.
#SIF_NVZ2022
