Aplikācija “Geocaching” ir lejupielādēta vairāk nekā desmit miljonos viedierīču visā pasaulē. Šī orientēšanās spēle radīta 2000. gada maijā; ar tās palīdzību ir iespējams atklāt tādas vietas, kuras nav iekļautas tūrisma maršrutos. Jebkurš var nodarboties ar “ģeokešingu” jeb slēpņošanu - viss, kas nepieciešams, ir viedierīce un interneta pieslēgums.

Pasaulē ir vairāk nekā trīs miljoni slēpņu, Latvijā ap pieciem tūkstošiem, bet to skaits ir mainīgs. Arī Talsos tapuši vairāki jauni. Tos sagatavoja divi franču brīvprātīgie sadarbībā ar Talsu novada Tūrisma un informācijas centru. Katrs slēpnis ir kā piedzīvojums. Atrodot brīvprātīgo radītos, ir iespēja izlasīt leģendu par Nāroni.

 “Mēs sadalījām leģendu septiņās daļās. Sanāk, ka jums ir jāizstaigā vairākas vietas Talsos, lai izlasītu visu leģendu par Nāroni. Kastītēs ir ilustrācijas vai kādi objekti, kas ir saistīti ar šo leģendu. Tur arī ir pildspalva un piezīmju blociņš, kur ierakstīt, ka esi apmeklējis šo slēpni,” stāsta brīvprātīgais Rea Fabre.

Brīvprātīgais Talsos dzīvo nepilnu gadu, bet, izvietojot slēpņus, atzīst, ka ir vietas, par kurām uzzina pirmo reizi. Arī Kārlis Pētersons slēpņojot ir atklājis, ka pat viņa dzīvesvietas tuvumā ir tādi objekti, par kuriem nekad nav zinājis. “Man pats, pats pirmais slēpnis tāds, kas likās - kā es par to vietu nezināju? Tas bija deviņus kilometrus no mājām, no Stendes. Valgales upītes ūdenskritums, kas ir netālu no Veģu tilta. Mēs tur bērnībā braucām peldēt, vasaras daudz pavadījām, un tas ūdenskritums ir aptuveni 300 metrus no šīs peldvietas, mēs par to nezinājām, līdz es nebiju sācis slēpņot.”

 “Tu vari nodarboties ar tūrismu un mācīties dodoties pārgājienos. Tas ir tik vareni! Pārgājienu maršruti parasti ir iezīmēti, bet slēpņošana noved tūristu no iestaigātās takas un atklāj daudz ko jaunu,” pauž Rea Fabre.

Kārlis Pētersons ar slēpņošanu nodarbojas vairākus gadus. Ja kaut kur dodas, tad vienmēr apskata aplikāciju, vai tuvumā ir kāds slēpnis. Arī slēpņi ir dažādi - citus var vienkārši atrast, bet citi prasa priekšdarbus. Pie viena slēpņa atrašanas Kārlis strādājis teju gadu, pie citiem vairākus mēnešus, līdz izdevies atvērt. Ir slēpņi, kas prasa fizisku piepūli, citi - specifiskas zināšanas, pat programmēšanu.

 “Ārpus Talsiem ir slēpnis, kas atrodas 27 metru augstumā, kur vajag speciālus alpīnisma piederumus, lai tiktu tam klāt. Tas varētu būt tāds ļoti labs izaicinājums, ko gribētos. Vai sanāks? Iespējams. Varbūt uzradīsies kādi domubiedri, kas piedāvās to izdarīt. Esmu bijis klāt pie šī koka, saskatījis, fiziski redzu, ka tas tur ir, bet klāt netiek,” stāsta Kārlis Pētersons.

Andris slēpņo kopā ar ģimeni un Talsos ieradušies no Jelgavas. Slēpņošana ir veids, kā viņi apceļo Latviju un izpēta arī citas valstis. Kā saka Andris, slēpņotājs nevarot iztikt bez velosipēda, jo nereti ar mašīnu punktiem klāt nevar tikt. “Ja gribas ceļot un nezina, kur aizbraukt, tad vienkārši vajadzētu lietot šo lietotni. Tad jau viss aizies.”

Tie, kuri ir piereģistrējušies aplikācijā un aktīvi to izmanto, var izveidot savus slēpņus vietās, kurās to vēl nav.