Eiropā šobrīd izveidojusies pamatīga krīze enerģētikā. Vēsturiski augstākās cenas šobrīd vērojamas elektroenerģijai, bet dabas gāzei Eiropas biržās cena pieaugusi jau pat par 250%. Daudzas valstis steidzīgi meklē risinājumus, jo apkures sezona vēl tikai priekšā. “Re:Skats” skaidros, vai Latvijā šāds risinājums varētu būt papildus dabas gāzes termināls Skultes ostas akvatorijā.
Sašķidrinātās dabas gāzes termināli 2,5 kilometru attālumā no Skultes ostas jūrā, kurš būtu savienots ar Inčukalna gāzes krātuvi, sākotnēji bija plānots uzcelt līdz 2024. gadam. ReTV Ziņas šovasar jau vēstīja, ka projekta virzītāji aizvien nav atraduši investorus, tāpēc attīstības tempi esot samazinājušies. “Strādājam mēs ar investoriem, tai skaitā viņu piesaisti, bet mēs bijām, teikšu godīgi, kādu laiku atpakaļ bijām plānojuši, ka mums tas ies raitāk,” saka Uldis Salmiņš, AS “Skulte LNG Terminal” valdes priekšsēdētājs.
Salmiņš atzina, ka uzņēmēju interesēs ir šim projektam iegūt nacionālo interešu objekta statusu, kas būtiski atvieglotu tā realizāciju. Bet tas nozīmētu, ka iedzīvotājiem un pašvaldībai nebūtu nekāda teikšana par tā realizāciju. “Mēs vēl vērsušies neesam, jo mums IVN [ietekmes uz vidi novērtējums - red.] vēl nav gatavs. Tas, ka mēs esam to publiski pauduši, ka šāda lieta būtu nepieciešama, tas ir fakts.”
Tomēr Ekonomikas ministrijā šādai iecerei atbalsta nav. “Vienam konkrētam spēlētājam piešķirt šādu statusu, tā būtu tirgus kropļošana, tad arī citi komersanti vēlētos šādu arī attīstīt, tad viņiem būtu zināmas problēmas,” saka Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs.
Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš uzskata, ka ja šāds terminālis Skultes ostā taptu, tam būtu jābūt vienīgi uz biznesa pamatiem balstītam projektam. Tas varētu kalpot vien kā sava veida alternatīva pašreizējiem dabas gāzes piegādes ceļiem Inčukalna gāzes krātuvei. “Pozitīvas alternatīvas un iespējas izmantot tirgus konjunktīvas, kāda ir sašķidrinātai dabas gāzei, kad reizēm tā mēdz būt šī te cena no pircēju viedokļa. Klaipēda un esošie starpsavienojumi nodrošina piegādes, lai nodrošinātu mums gāzi. Tādā ziņā pat tīri nomināli šāds terminālis pat nebūtu nepieciešams. Nu, biznesu, tie, kuri attīsta šo projektu, saredzēja. Cik es zinu, joprojām saredz, līdz ar to - es teiktu, tur ir liela šī te biznesa šajā te iecerē.”
Interesanti, ka vēl pirms pāris gadiem iepriekšējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kurš tolaik pārstāvēja “KPV.LV”, bija pat devies uz Dienvidkoreju, lai runātu par potenciālām investīcijām šim projektam. Taču pašreizējā ekonomikas ministra sacītais liecina - situācija ar šo projektu nav ministrijas dienaskārtībā.
To, ka šis ir arī politisks, ne tikai ekonomisks jautājums, atzīst arī projekta pārstāvis Uldis Salmiņš. “Tam ir politiska dimensija, šim projektam, to neesam nolieguši, un droši vien kaut kādā brīdī, tad, kad būs lemšana par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu, tad tas, protams, būs politisks lēmums, un tad lēmējiem, kas ir politiķi, acīmredzot kaut kā būs jānopozicionējas tanī brīdī.”
Tikmēr Saulkrastu novada pašvaldībā, kuras deputāti jau iepriekš vairākkārt mainījuši savu lēmumu par šo ieceri - te to atbalstot, te atkal liedzot savu labvēlību dabas gāzes terminālim Skultes ostā -, šobrīd uzsver - turpmāk pašvaldības lēmums būšot atkarīgs no Ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem.
Kā ReTV noskaidroja Vides pārraudzības valsts birojā, ietekmes uz vidi novērtējums aizvien kavējas. “Mums nav nekādu tālāku ziņu par to, cik tālu darbības ierosinātājs ir ticis ar novērtējumu, kā novērtējuma uzdevumu, nav bijusi arī nekāda korespondence vai sarakste, kas liecinātu, ka kaut ko varētu prezentēt. Mēs varam teikt, ka novērtējums ir tur, kur tas bija pērnā gada janvārī,” saka Vides pārraudzības valsts biroja pārstāve Iveta Jēgere.
Satraukti par to, kādā vidē būtu jādzīvo, ja projekts tiešām tiktu īstenots, ir arī vietējie iedzīvotāji. Iniciatīvas grupa rosinājusi arī parakstu vākšanu “Manabalss.lv” pret šī termināļa būvniecību Skultes ostas akvatorijā. Šobrīd to parakstījuši jau vairāk nekā četri ar pusi tūkstoši cilvēku.
Kā skaidro Reinis Āboltiņš, iedzīvotāji Lietuvā jau šobrīd par gāzes terminālu Klaipēdā maksā ļoti dārgi. Tā uzturēšana gadā prasa ap 100 miljoniem eiro, nedaudz tas atainojoties tādēļ, ka Krievija līdz ar piegādēm caur šo termināli ir samazinājusi dabas gāzes cenu. Taču šobrīd, kad visā Eiropā valda dabas gāzes deficīts, termināls Skultes ostā situāciju neglābtu.
Sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības izmaksas šobrīd tiek lēstas no 120 līdz 150 miljoniem eiro. Aptuveni trešo daļu no šīs summas iecerēts piesaistīt no Trīs jūru investīciju fonda. No Latvijas šeit tiek virzīti arī tādi projekti kā “Rail Baltica”, Vēja parka projektu izstrāde, “VIA Baltica” ceļa posma būvniecība un citi. Īpašnieki arī RETV nevar nosaukt, kad projektu īstenos, tāpēc rodas jautājums, vai tas vispār tiks realizēts, jo šobrīd tam nav ne finansējuma, ne politiskā atbalsta. Pret to ir arī vietējie iedzīvotāji un pašvaldība.
