Skrundā ar finansiālu un materiālu atbalstu palīdz sadraudzības pilsētām Ukrainā

Pavisam citu jēgu Latvijas pašvaldībās šajās dienās iegūst sadarbība ar draugu pilsētām Ukrainā. Tās lūdz konkrētu palīdzību, jo katrā no pilsētām ir cita situācija. Skrunda sadarbojas ar Kosivu. Karadarbība šai pusē nenotiek, bet bēgļi no kara skartajām teritorijām te jau ir teju tikpat daudz, cik iedzīvotāju. Ne tikai Kuldīgas novada pašvaldība lēmusi par finansiālu un materiālu atbalstu, ar saviem draugiem Kosivā sazinās arī iedzīvotāji.

Mazā Oļa stāsta, ka ir no Harkivas. Tur palikušas viņas spēļmantiņas. Nupat rokās nonākusi rotaļlieta, ko atsūtījusi kāda meitene no Rumānijas. Oļa ir viena no daudzajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas, bēgot no Krievijas izraisītajām kara šausmām, patvērusies Kosivā. Tā ir pilsētiņa Ukrainas rietumos. Aktīva karadarbība to nav skārusi. Te mīt nepilni 10 000 iedzīvotāju, bet šobrīd reģistrēti jau vairāk nekā 4000 bēgļu, bet tikpat daudz ir arī nereģistrētu, kas mīt pie cilvēkiem privāti. Par patvērumu cilvēkiem pārveidotas skolas, tūrisma bāzes. Pilsētas mērs Jurijs Ploskonoss stāsta, ka Kosivai ir vairākas sadraudzības pilsētas ārzemēs un palīdz visas. “Ir arī daudz privātu iniciatīvu, brīvprātīgu, kuras mums ļoti palīdz ar pirmās nepieciešamības precēm un ar pārtikas produktiem. Pateicoties tiem, mēs bēgļiem varam nodrošināt cilvēka cienīgus apstākļus.”

“Ukraina nebija gatava tik apjomīgam karam. Mums nepietiek karavīru apģērbu, nepietiek īpašu līdzekļu šai karošanai, jo, kas bija Ukrainas teritorijā, viss jau ir izpirkts, viss ir frontē. Tagad mēs, piedodiet par vārdu, velkam visu, no kurienes vien varam, no Amerikas Savienotajām Valstīm, no Lielbritānijas, no Eiropas. Ļoti grūti visu sadabūt, un tas mums ir ļoti vajadzīgs,” norāda Svjatoslavs Kostiņuks, Kosivas mēra pirmais vietnieks.

Kosiva par Skrundas sadraudzības pilsētu kļuva 2015. gadā. Atbildot ukraiņu aicinājumam palīdzēt, Kuldīgas novada pašvaldība pilsētai pārskaitījusi 5000 eiro, savukārt nepieciešamās lietas tieši Kosivai cilvēki var ziedot divos punktos Kuldīgā un Skrundā. Tomēr bez īpaša aicinājuma savu atbalstu jau sniedzis ne viens vien skrundenieks, jo kosiviešus pa šiem gadiem iepazinuši personīgi. Tā Gunta Stepanova no uzņēmuma “Cepliņi” uzticējusi aptiekai par konkrētu summu sakomplektēt medikamentu kasti. “Ātri reaģējām uz pirmo lūgumu, kad tika vesta pārtika uz Ukrainu. Sataisījām paciņu, aizsūtījām, arī šai reizē. Tas ir smagi, vērojot katru dienu un domājot par to nežēlību, kas notiek Ukrainā,” atzīst Gunta Stepanova, uzņēmēja.

“Mēs no pirmās dienas katru dienu sazvanāmie. Viņi sūta informāciju, kāda vajadzīga palīdzība, ko varam sniegt. Esam diezgan daudz sūtījuši, esam veduši dažādas palīdzības pakas, 4x4 mašīnas,” stāsta uzņēmējs Ēriks Paculs.

Sadarbības izpratne ar pilsētām Ukrainā šajās dienās dienās ieguvusi jaunu jēgu. Tieši individuāli savām sadraudzības pilsētām finansiāli un materiāli palīdzēt lēmusi ne viena vien Latvijas pašvaldība, piemēram, Jelgava, Jēkabpils, Saldus, Līvāni un citas. 


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik