103 skrējēji nedēļas nogalē piedalījās labdarības skrējienā “Rīga-Valmiera”. Sportisti mēroja 107 kilometrus no Brīvības pieminekļa līdz Sīmaņa baznīcai Valmierā. Šogad sportistu bija mazāk nekā pērn, bet sacensības bija zīmīgākas - tās notika laikā, kad Ukrainā ir karš. Vēsturiski pirmais skrējiens norisinājās vien dažas dienas pēc Baltijas ceļa, galvenā ideja: cīnīties par brīvību.
Sacensībām šogad pieteikušies bija 134 skrējēji, līdz finišam tika mazliet vairāk nekā simts. Pirmspēdējā kontrolpunktā Rubenē pirmais ieskrēja pērnā gada čempions Toms Komass.
Par Toma sportisko izturību atbildīgs ir 42 gadus vieglatlētikas trenera arodā strādājošais Viktors Folkmanis. Vien kļūdījies par dažām minūtēm pirmais Sīmaņu baznīcas kliņķim pieskārās Toms Komass, laiks – astoņas stundas un 25 minūtes. Viņš par četrām minūtēm uzlaboja savu pērnā gada pirmās vietas laiku. Komass ir pirmais vīriešu kārtas sportists, kurš skrējienā uzvarējis divas reizes, bet nākamgad startēt neplāno. “Es pirms nedēļas Rēzeknē noskrēju pusmaratonu, dabūju trešo vietu. Pēc divām dienām taisīju ātruma treniņu stadionā, tagad nedēļu miršu gultā, neko nevarēšu padarīt. Sieva gribēs izdzīt no mājām, jo nevaru dārzā pastrādāt, kad tas ir vajadzīgs. Šāds skrējiens prasa rehabilitāciju mēnešiem,” stāsta Skrējiena “Rīga-Valmiera” divkārtējs uzvarētājs Toms Komass.
Uzvarētāja treneris Viktors Folkmanis: “Gargabalnieks sākas no galvas, ja tu esi ar mazohista īpašībām, tad būsi gargabalnieks, ja nav, tad labāk nemokies. Skrien veselībai, ja esi labākā formā.”
Kamēr finišu sasnieguši bija pirmie vīri, Sīmaņa baznīcai tuvojās dāmas. Pagājušā gada čempionei Vitai Devjatņikovai trasē bija sīva cīņa ar ukraiņu skrējēju Viktoriju Briantsevu. Beigās panākumu izcīnīja ukraiņu skrējēja, distanci pieveicot 10 stundās un 18 sekundēs. “Mani vecāki, tētis, mamma, arī vectēvs un vecmamma ir Hersonas apgabala Oleškovas pilsētā. Skrienot, šī vieta bija manā sirdī. Es tur esmu dzimusi. Tur ir ļoti smaga situācija. Vieta ir okupēta un notiek kaujas. Sūtu sveicienus Oleškovas pilsētai, Hersonai un visai Ukrainai. Es noteikti zinu, ka mēs uzvarēsim, visa Ukraina,” saka uzvarētāja dāmu konkurencē Viktorija Briantseva.
Īsi pēc finiša Valmieras pilsētas vadība piedāvāja iespēju uzvarētājai pārcelties uz Latviju, kamēr Ukrainā notiek karadarība. Briantseva apsver šādu iespēju, bet jau rīt viņa ar “”Twitter” konvoja” organizatoru Reini Pozņaku un vairākiem spēkratiem dosies atpakaļ mājas. Viena uzvara Latvijā ir izcīnīta, tagad uzvara nepieciešama arī Ukrainai.
