Skolu ēdinātāji: ar 1,42 eiro dienā bērnu pusdienām nepietiek

Jau šobrīd ir spiesti pārskatīt ēdienkartes. Tendences liecina, ka rudenī pat minimumu nevarēs izpildīt, norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā par šī brīža situāciju skolēnu ēdināšanā. Valstī noteiktā pusdienu dotācija viens eiro un 42 centi 1. līdz 4. klašu skolēniem bijusi nemainīga jau astoņus gadus. Jau agrāk ēdinātāji norādījuši, ka tā nav pietiekama, taču tagad līdz ar enerģētisko krīzi un pieaugošajām ēdināšanas izmaksām problēma pavisam samilzusi.

Jau šobrīd ir atsevišķi produkti, ko atļauties nevaram, līdz ar to skolēniem ēdienkartē tie netiek iekļauti. Sortiments tiek sašaurināts, ēdienkarte kļūst vienveidīgāka, saka uzņēmumā, kas ēdināšanu nodrošina 60 skolās vairākās vietās Latvijā. “Kā pirmo piemēru uzreiz var minēt, pieņemsim, liellopu gaļa. Tā vispār jau ir labu laiciņu. Domāju, jebkuram skolu ēdinātājam varat pajautāt. Praktiski neviens neko neliek no liellopu gaļas, jo tā ir tik dārga, ka nevar atļauties,” saka Jānis Meija, SIA “Žaks-2” ​administratīvais vadītājs.

Arī vistas gaļai cena kāpusi. Šobrīd arī to izmanto minimāli vai no ēdienkartes gandrīz izslēdz. Arī dārzeņi kļuvuši dārgāki. Tas gan ir tas, ko pagaidām vēl var atļauties, bet, piemēram, bietei gada laikā cena kāpusi jau par 80%. Domājot, kas vēl būs rudenī, ēdinātājiem bažas par pusdienu nodrošināšanu skolēniem kļūst ar vien lielākas. “Finansējums 1,42 ir jau no 2014. gada. Loģisks un pareizs modelis būtu bijis, ja jau sākotnēji, izstrādājot šo apmaksas modeli, kārtību, būtu paredzēts kāds algoritms, pēc kā tiek indeksēts faktiskajam cenu pieaugumam šī cena,” saka Jānis Meija.

Uzņēmums ir arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes pārstāvis. Kā asociācija kopā ar Latvijas Ēdinātāju apvienību aicina gan atbildīgās valsts iestādes, gan pašvaldības piešķirt papildus finansējumu, lai bērniem nodrošinātu prasībām atbilstošu ēdināšanu. No noteiktās pusdienu cenas 1 eiro un 42 centiem šobrīd pusi dotē valsts, pusi pašvaldība. Izglītības un zinātnes ministrijā piekrīt, ka šī summa ir pārāk maza, bet šobrīd nav skaidras atbildes, vai risinājumu izdosies rast jau līdz jaunajam mācību gadam, jo budžets ir apstiprināts uz gadu. Izglītības un zinātnes ministres (IZM) padomnieks Jānis Ozols: “Ir iesaistīta Veselības ministrija un Lauksaimniecības ministrija, kur kopā divas ministrijas noteiks tādu veselīgās ēdināšanas principus, kas jāievēro. Apskatīties, kāda tā uzturvērtība un cik tas varētu maksāt. Tad, kad šis tiks sadarīts, tas tiks sarēķināts. Mēs sagaidām, ka tas varētu būt līdz maija vidum, tad arī šie aprēķini tiks nodoti IZM budžeta sarēķināšanai.”

Kā situāciju risināt, nopietns darbs arī pašvaldībām. Cēsu novadā stāsta, ka šobrīd izvērtē iespējas līdzmaksājuma palielināšanai jau no septembra. Tas ies kopā ar vēl vienu uzdevumu - rast vienotu risinājumu skolēnu brīvpusdienām, jo pirms novadu apvienošanas bija vietas, kur tās nodrošinātas arī vecāko klašu bērniem. Tā tas vēl saglabājies. Nesen veikta arī skolēnu vecāku aptauja par ēdināšanas jautājumiem, kurā piedalījušies vairāk nekā 800 respondentu. “Aptauja bija pilnībā nosedza visu izglītojamo amplitūdu no 1.-12.klašu vecākiem, jo mums bija ļoti svarīgi sadzirdēt visu šo izglītojamo vecāku viedokļus dažādās grupās, jo ļoti bieži dzirdam tiek runāts, ka, piemēram, vidusskolēni neēd pusdienas vai 9. klasē bērnam labāk patīk aiziet bulciņu nopirkt, bet mēs šeit tiešām caur aptaujas datiem saredzējām to, ka pusdienas ir ļoti svarīga ēdienreize,” pauž Linda Markus-Narvila, Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja.

Vēl decembrī, janvārī, kad bija enerģētiskā krīze, ēdinātāji veica aprēķinu, ka atbilstoši prasībām pusdienas varētu maksāt divi eiro. Tad vēl nebija kara Ukrainā, kam arī sava ietekme, līdz ar to šobrīd var tikai sekot līdzi tendencēm un ar sadarbības partneriem nojaust, kāda būs situācija rudenī. 


Foto: Freepik