Skolēnu skaita samazināšanās dēļ Laidu muižā skolas vairs nebūs

Skolēnu skaita samazināšanās ir bijusi nepielūdzama arī Kuldīgas novada Laidu pamatskolā. Pēc 101 gada atrašanās muižas kompleksā nākamajā mācību gadā te skolas vairs nebūs. Kas notiks ar līdz šim labi uzturētajām muižas ēkām, vai tās nepaliks tukšas, vai nenokļūs neatbildīgu īpašnieku rokās – tie ir jautājumi, par ko uztraukti vietējie iedzīvotāji.

Laidu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ap to ir arī 14,6 hektāru plašs parks. Kompleksā ir trīs ēkas, vecākajai no tām jau vairāk nekā 300 gadu. Elita Tisjaka skolas direktore ir 24 gadus. To laikā ēku uzturēšanā un atjaunošanā ieguldīts daudz līdzekļu - gan pašvaldības, gan dažādu fondu naudas. Tā, piemēram, izpētē atklāts, ka zem krāsojuma galvenās ēkas pirmajā stāvā slēpjas sienu gleznojumi, vienā telpā seno krāšņumu jau daļēji izdevies atklāt cilvēku acīm. “Šie atsegumi ir iekonservēti, un es ļoti ceru, ka nākamais īpašnieks vai apsamniekotājs -vai kādi citādi, lai to nosauc - turpinās manu iesākto darbu, pils paliks kā liela vērtība,” saka Elita Tisjaka, Laidu pamatskolas direktore.

Tieši labajā stāvoklī uzturēto ēku liktenis visvairāk satraucis vietējos iedzīvotājus. To apliecina arī domē, ka saņemti satraukti zvani un vēstules. Arī mūsu sastaptie laidenieki par to vēl nespēj runāt bez asarām acīs. “Ir svarīgi, kas notiks. Ja kāds iegādājas un paliek novārtā, vieta skaista. Kas notiks, ja nekas te nenotiks,” saka Aija Botsmane, Laidu pagasta iedzīvotāja.

“Ka stāvēs tukša, nebūs bērnu, tukšums būs, piemēram. Galvenais, lai ir labi cilvēki, kas rūpējas, lai ir sakopts, lai nav, kā ir citur,” pauž Sarmīte Mackeviča, Laidu pagasta iedzīvotāja.

Tā ir sāpīga tēma - saka Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP). Skolas muižu ēkās darbu pārtraukušas arī padomju gados. Ir veiksmīgi, ja konkrētās pašvaldības turpina muižu izmantot savu funkciju nodrošināšanai vai interesenti tās veido par kultūrvietām. Sliktāk, ja ēka savu cilvēku nesagaida vai nonāk bezatbildīga īpašnieka rokās. “Dramatiskākais piemērs neatkarības laikā mums ir Kaucmindes muiža, kur šī īpašnieku maiņa bijusi ļoti neveiksmīga. Es teiktu, ka ir pa trešdaļai, trešdaļa pat veiksmīgi, trešdaļa vēl gaidīšanas režīmā. Trešdaļa varētu būt ne tas labākais piemērs,” saka Elvita Ruka, NKMP pārstāve.

Jāteic, ka Kuldīgas novadā vien var redzēt dažādu muižu tālāko dzīvi – tikai daži piemēri, Ķimales muiža pēc pārdošanas uz īsto saimnieku gaidīja astoņus gadus, Snēpelē muižu pagasta pārvalde izveidojusi par kultūrvietu, bet Rudbāržu muiža atdzims par Pulkveža O. Kalpaka profesionālo vidusskolu. “Tas būs tāds tuvākā pusgada jautājums, kad mēs aktīvi pašvaldība iniciēsim tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, lai uzklausītu viņu vēlmes,” pauž Artis Roberts, Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks.

Pašvaldība priecājas, ka jau ir izrādīta interese par muižu, jo redzējums, kā attīstīt šo vietu, saņemts no radošās apvienības “Mekumara”. “Pamatideja ir izveidot mākslas rezidenci, kurā varētu uzturēties gan īstermiņā, gan ilgtermiņā dažādi radošo profesiju pārstāvji, kas šeit brauktu gan uz meistarklasēm, gan uz arhitektūras simpozijiem. Ir daudz dažādu ideju, ko esam realizējuši Rīgā dažādos laika posmos – to visu vienuviet mēs gribētu apvienot lauku teritorijā, mērķis ir iet partnerībā ar domi, ar pašvaldību vietējo un kopā apgūt arī Eiropas Savienības fondus, lai šo vietu pa īstam attīstītu, padarītu interesantu, pieejamu, ar plašākām iespējām,” saka Anna Miesniece, radošās apvienības “Mekumara” pārstāve.

Līdzīgas problēmas ir arī kaimiņu valstīs. Piemēram, Igaunijā ticis realizēts EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta finansēts muižu skolu atjaunošanas projekts “Muižu skolas – saglabāšana izmantojot”.