Latvijas augstskolām maksa par elektrību un siltumu šajā mācību gadā veido ļoti būtisku ik mēneša izdevumu daļu. Lai izdzīvotu augstākās mācību iestādes spiestas meklēt visdažādākos risinājumus, kā taupīt. Tikmēr no valsts puses risinājumu, kā segt augstās izmaksas par apkuri, pagaidām nav, cerības uz jauno valdību.

Energoresursu izmaksu pieauguma dēļ Vidzemes augstskola (ViA) pārplānojusi, cik efektīvi tā izmanto savā rīcībā esošās telpas. Augstskola Valmierā izvietota divās ēkās. Turpmāk studiju process notiks galvenokārt vienā, uz kuru pārvietojusies arī administrācija. Šādi augstskola līdz gada beigām plāno ietaupīt vismaz 20 tūkstošus eiro. Rektore Agnese Dācidsone vēl skaidro, ka otrā ēkā darbu turpinās bibliotēka, kā arī multimediju laboratorija. Bet atbrīvotās administrācijas telpas augstskola nākotnē varētu piedāvāt kādām sadarbības organizācijām – kopīgu jaunu iniciatīvu īstenošanai. 

Tikmēr Daugavpils Universitātē administrācijas un mācību telpas pašlaik apsilda izmantojot elektroenerģiju. Salīdzinājumā ar Daugavpils siltumtīklu noteikto siltumenerģijas tarifu univeristātei pašlaik tā ir izdevīgāk, jo vēl līdz jūnijam spēkā ir pirms trijiem gadiem noslēgtais elektroenerģijas iepirkuma tarifs – 13 centi par kilovatstundu. Daugavpils Universitātes rektora vietnieks attīstības jautājumos Jānis Kudiņš: “Auditorijās un darbinieku kabinetos izmantojam elektriskos sildītājus. Pie pašreizējās iepirkuma cenas mums ir daudz lētāk izmantot elektroresursus nekā Daugavpils siltumtīlu pakalpojumu.”

Centralizētajai apkurei gan pieslēgtas Daugavpils univeritātes dienesta viesnīcas galvenokārt drošības dēļ. Kļūstot aukstākam, arī pārējās ēkās pieslēgs centralizēto siltumapgādi, tiesa gan – minimālā režīmā. Ziemas periodā izmaksas plānots mazināt ieviešot attālinātātās mācības, studijas klātienē ar praktiskām nodarbībām atsākot pavasarī. Lai taupītu, universitāte jau šobrīd pārplāno arī studiju procesa norisi, kā arī mudina pārskatīt, cik efektīvi tiek izmantots zinātniskais aprīkojums. 

Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kas šajā mācību gadā pārdēvēta par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju univeristāti, ReTV skaidro, ka jau kopš gada sākuma universitāte vairākas ēkās atteikusies no autonomās gāzes apkures un tās pievienojusi Jelgavas pilsētas centralizētajai apkures sistēmai. Šajā mācību gadā katrai ēkai izstrādāts atsevišķs apsildes plāns. Univeristātē uzsver – darīsim visu, lai arī ziemas mēnešos nebūtu jāpāriet uz mācībām attālināti. 

Augstskolās atzīst, ka pašlaik tās var pretendēt vien uz valsts noteikto atbalstu elektronerģijai. Dažādos veidos augstskolas aktualizē, cik būtiski ir steidzīgi rast valsts atbalstu energoresursu izmaksu kāpumam, īpaši ziemas mēnešos. Tomēr pašlaik šis jautājums ir iestrēdzis starp divām valdībām - aizejošo un vēl tikai topošo.