Latvijas laukos ierasts skats ir siena ruļļi - pļavu īpašnieki, vēlēdamies saņemt platībmaksājumus, spiesti pļaut zāli. Taču tik daudz siena nevienam nevajag. Nupat sociālajos medijos parādījies sludinājums, ka par velti atdod 100 šādus siena ruļļus.
Palikušas trīs dienas, lai saņemtu subsīdijas jeb platību maksājumu ar vienu noteikumu - pļavai ir jābūt nopļautai un saveltai siena ruļļos. “Jums ir tikai zālājs, ilggadīgais zālājs, jūs viņu gribat pieteikt platību maksājumiem, tad līdz 15.augustam ir jānopļauj vai jānogana. Ja nopļauj, tad tā zāle ir jānovāc no lauka,” saka Aigars Šmelds, Eiropas Savienības Tiešo maksājuma departamenta direktors.
Ja pļavu nevarēs nopļaut, ir jāziņo Latvijas Lauka atbalsta dienestam. Tādā veidā var izvairīties no soda maksāšanas, bet, ja nepaziņo, jārēķinās ar sodu. “Ja par to platību nemaksā un ja tās platības ir daudz, salīdzinot ar kopto platību, tad tas sods var pārsniegt arī par tekošo gadu - 1,5 reizes no tās summas, ko gribēja saņemt,” pauž Aigars Šmelds.
Nesen parādījās sludinājums - piedāvā par velti 100 siena ruļļus. Saimniecei vienkārši neesot, kur tos likt. “Šogad siena pieprasījums nav tik liels, kā iepriekšējā gadā. Jāsaka, ka tas siens man ir no dabīgajām pļāvām, kur nav āboliņa, kas būtu ļoti labi piemērots lopbarībai. Man sirdsapziņa neļauj to pārdot par naudu, zinot, ka ne visiem lopiem tas būs piemērots ēšanai,” saka Elīna Rubeze, saimniecības “Laidēji” vadītāja.
Kā ReTV stāsta Elīna Rubeze, sienu saruļļot ir gana dārgs process, pārdot ir vēl grūtāk. Nevienam īsti tos nevajag. Tomēr uz šo sludinājumu atsaukušies 20 interesenti, bet, kā pati Elīna Rubeze stāsta, tad reālie pircēji varētu būt tikai trīs.
Tikmēr piensaimnieks Jānis Blūms par šiem siena ruļļiem un platībmaksājumiem ir skarbs: “No viņiem vajadzētu atteikties, bet tas ir globāli, visai Eiropai, nevis mēs te viena Latvija, viena maza valstiņa atteiksimies no platību maksājumiem. Tas krietni pazeminās mūsu konkurētspēju, bet attīstības vārdā, lai normāla attīstība notiktu - nekādām “piešpricēm” nevajadzētu būt. Pašiem zemniekiem, pašiem saimniekiem ir jādomā, kā nopelnīt, nevis paļauties uz to maģisko naudu, kas vienkārši gandrīz ne par ko iekrīt kontā.”
Gadā Lauku atbalsta dienests par vienoto platību maksājumu tērē 154 miljonus. Tikmēr Jānis Blūms pats tuvākā nākotnē atteiksies no siena pļaušanas, jo uzskata, ka var vērtīgāk apsaimniekot lauku. “Mēs samazinām šīs platības ar siena ruļļiem, jo izdevīgāk ir izaudzēt graudus. Salmos es saskatu lielāku vērtību nekā sienā, un, protams, graudi ir papildus ieguvums uzņēmumam.”
Tikmēr citiem šis siens nepieciešams, sākot ar barību lopiem, pakaišiem un mēslojumiem uz lauka.
