Ja iepriekš iedzīvotāji varēja uzreiz pārcelties pāri Daugavai no Dunavas un Vandāniem, tad tagad viņi ir spiesti mērot tālo ceļu līdz Jēkabpils pilsētai, kur atrodas tilts pār Daugavu - pa pretējo krastu mērot ceļu atpakaļ uz Līvāniem vai citu vietu, kur tas nepieciešams.

Lai varētu veikt abu Daugavas pārceltuvju tehnisko pārbaudi, Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcija lika pārcēlājiem atvērt lūkas. Inspektori nepaspēja atbraukt, kad klāt jau bija palu ūdeņi, appludinot peldlīdzekļus un radot tiem bojājumus, kas neļauj atsākt darbību.

Pārceltuves “Dunava - Jersika” īpašnieks Jānis Gulbis saka: “Viss reduktors bija zem ūdens, pagājušajā gadā reduktoram tika uztaisīts kapitālais remonts, gultņi tika nomainīti. Tas izpeldējās ūdenī.”

“Ūdens pacēlās, viss palika zem ūdens. Tagad gaidām, kamēr kritīsies ūdens līmenis, tad varēs braukt un veikt to apskati,” pauž Salvis Strads, pārceltuves “Vandāni - Līvāni” līdzīpašnieks.

Kuģošanas drošības inspekcijas vadītājs Artūrs Ošs skaidro: “Vai tad viņi nezina, kādās vietās tās pārceltuves atrodas, kā tur ūdens līmeņi mainās un kad var lūkas atvērt, kad nevar? Mēs jau nepateicām, ka mums vajag tieši uz Lieldienām tās atvērt.”

Pārbaudes nepieciešamas, jo nesen ir veiktas izmaiņas Jūras kodeksā. Tagad tas paredz pienākumu jebkuru kuģošanas līdzekli, kas pārvadā pasažierus komerciālā nolūkā, reģistrēt Latvijas Kuģu reģistrā. Pārbaudes un reģistrācija pārceltuvju īpašniekiem radīs izmaksas vairāku simtu eiro apmērā.

Jānis Gulbis: “Nekad nepiekritīšu, ka tas ir kuģis. Mēs nevaram nekur aizbraukt ne pa labi, ne pa kreisi pieci metri. Nevaram padoties. Mēs virzāmies pa trosi. Mums nav ne dzenskrūves, nekā. Trosi mums palīdz vilkt motors. Kāds sakars ir ar kuģi?”

Pārcēlājus uztrauc arī tas, vai pārbaužu rezultātā inspektori viņiem neaizliegs strādāt. “Nav nekādu standartu, pēc kā viņi mērīs. Es prasīju, pēc kādiem standartiem mērīs - varētu pielāgot Krievijas standartus. Bet mēs jau Latvijā dzīvojam 30 gadus. Kādi Krievijas standarti? Man, piemēram, nav vēl neviena tehnika iegāzusies iekšā, neviens cilvēks no manas celtuves nav noslīcis. Tās kļūdas ir ar pieredzi visas novēršamas, un mēs to darām katru gadu,” saka Jānis Gulbis.

Kuģošanas drošības inspekcijā atzīst standartu trūkumu, bet uzsver, ka pārceltuvēm ir nepieciešamas regulāras pārbaudes.

Artūrs Ošs saka: “Mums nav tādu plānu šīs pārceltuves slēgt vai apturēt to darbību. Vienkārši pārliecināties, ka nekāda apdraudējuma nav, jo 20 gadus neviens to nav darījis.”

Latvijā šobrīd ir trīs pārceltuves. Lai gan šie peldlīdzekļi ir zināmā mērā eksotika, tā ir ne tikai kultūrvēsturiska vērtība, bet arī ikdienas nepieciešamība daudziem iedzīvotājiem, kuriem darbs un mājas atrodas pretējos upes krastos.

Tā kā šādas problēmas ir ne tikai šobrīd, bet arī katru ziemu, kad pārceltuves nevar darboties, vietējie vēlas tiltu, kas savienotu Vandānus un Līvānus. Tuvākajā nākotnē šāda iespēja nav reāla, jo pašvaldībām tas ir par dārgu, savukārt Satiksmes ministrijā atbild, ka valsts līmenī tādas ieceres plānošanas dokumentos nav.