Izzinot savas dzimtas saknes un pētot vēsturiskas ģimenes sieviešu fotogrāfijas, latviešu tekstilmāksiniece Zane Shumeiko radījusi izstādi “Senču upes”. Darbi tapuši autorei meklējot jaunas izteiksmes formas un eksperimentējot. Šī izstāde visu vasaru līdz pat augusta vidum būs apskatāma Viktora Ķirpa Ates muzejā. 

Teju kā atklātajā izstādē apvienotas vairākas mākslas tehnikas. Pamatā ir gleznoti vairāku paaudžu mākslinieces dzimtas sieviešu potreti, kuru radīšanai autore iespaidojusies no fotogrāfijām un stāstiem. Tos papildina dažādi tekstilmateriāli un izšuvums. Kā ReTV stāsta pati māksliniece Zane Shumeiko: “Dažas no viņām es zinu kā tādus miglainus tēlus, par kuriem es zinu ļoti maz. Bet kaut kā man ir licies, ka esmu guvusi kādu impulsu, enerģiju, iedvesmu, kā tādas strāvas vai upes, tāpēc tāds nosaukums.”

Izstādē aplūkojamie darbi ir tapuši ilgā laika posmā, māksliniecei atrodoties dažādās pasaules vietās. Pētīt dzimtas saknes autori iedvesmojis dzimtas saiets Stāmerienā, kurā viņa uzzinājusi par savu saistību ar Kalncepjiem, Zeltiņiem un Alūksnes novadu. 

Māksliniece ReTV rāda portretu, ar kuru viņa aizsākusi dzimtas sieviešu atainošanu, tajā redzama Karlīna no Kalcempjiem, viņa dzimusi tālajā 1870. gadā. Tekstilmāksliniece par portretu stāsta: “Viņa ir mana vecāteva vecāmāte. Atrodot fotogrāfiju, mani uzrunāja viņas skatiens, tāds fascinējoš, man likās viņa tik spēcīga, ietekmīga un kā es no radiniekiem esmu dzirdējusi komentāru par viņu “šerpa dāma.” 

Māksliniece Zane Shumeiko ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, vēlāk darbojusies modes jomā Milānā, kā arī beigusi Igaunijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu un pašlaik dzīvo Tallinā. Tekstilmāksliniecei tuva ir brīvgaitas mašīnizšūšanas tehnika, kas izmantota arī dzimtas sieviešu portertu radīšanā. Autore atklāj, ka par izstādes simbolu izvēlēta atspole. Zanei Shumeiko tā atgādina laivu, kura ar ar tajā ievīto dzīparu savieno pagātni un tagadni. Atspoli tekstilmāksliniece atradusi Kalncepjos, pastaigā pa senčajām senču mājvietām, tur, kur jau gruveši. Viņai tas liecies simboliski - paņemt no senas senču mājvietas senu atspoli kā tādu simbolu. 

Dzimtas sieviešu portretos Zane Shumeiko integrējusi arī dažādus senus materiālus un vēsturiskus auduma gabaliņus no Milānas. Darbos redzamas arī pogas no Zanes vecmāmiņas vērienīgās pogu kolekcijas un jāpiebilst, ka katrai no tām portretā ir kāda simboliska nozīme.