Pašreizējā Ozolnieku novada vadītājs ir neizpratnē, ka tiesa devusi Saeimai pusgadu laika kļūdu labošanai, un nav īsti skaidrs, kad un kā situācija varētu mainīties, tomēr cerība vēl neesot zaudēta. “Viens variants - Ozolnieku novads tiek atzīts par atsevišķu novadu. Otrs Ozolnieku ciems tiek apstiprināts kā attīstības centrs, un šajā gadījumā Jelgavas novada un Ozolnieku novada apvienojums jau būs likumīgs,” saka Andris Ozoliņš, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs.

Jelgavas novada vadītājs gan uzskata, ka, visticamāk, jaunajam Jelgavas novadam nāksies apvienoties vēlreiz ar blakus esošo pilsētu. Tikai tas būšot gana dārgs prieks, jo jau pēc desmit dienām tiks uzsākta reāla apvienošanās ar Ozolnieku novadu. “Tas ir kārtējais mūsu Saeimas brāķis, bet jāpajautā vēl, cik nauda ir iztērēta visām vēlēšanām. Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda. Vai par to kādam nebūtu jāatbild? Tas vienkārši ir ārprāts,” pauž Ziedonis Caune, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.

Sākotnēji administratīvi teritoriālā reforma paredzēja, ka Jelgavas novadu veidos Jelgavas pilsēta un Jelgavas un Ozolnieku novadi. Pagājušā gada pavasarī Saeima lēma ceturtajai lielākajai Latvijas pilsētai dot brīvlaišanu un apstiprināja Jelgavas pilsētu kā atsevišķu valstspilsētu.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš: “Parlaments mums ir stiprs un gudrs, pieņem prātīgus lēmumus. Pilsētas un valsts iedzīvotājiem atbilstošus. Pārsteigums bija, jo es domāju, ka Satversmes tiesai bija jāvērtē bijušais Jelgavas rajons, kas sastāvēja no Jelgavas novada un Ozolnieku novada, un man bija pārliecība, ka Satversmes tiesa būs ļoti saprātīga - šos lēmumus respektēs.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sola meklēt risinājumu, tomēr Ozolnieku cerības par attīstības centra statusa iegūšanu gan nepiepildīšoties. Tomēr, visticamāk, šis satversmes tiesas lēmums pārmaiņas nesīšot ne tikai šiem diviem novadiem. “Ir jāizvērtē novadu iespējas, lai katrā būtu attīstības centrs. Visticamāk, ka uz 2025. gada nākamajām pašvaldību vēlēšanām valstspilsētām kopā ar novadiem būs jāveido kopīgas pašvaldības. Tās šobrīd ir uzdevums gan Saeimai, gan mums kā ministrijai rast skaidrojumu valdībā un Saeimā pamatot,” skaidro Madars Lasmanis, VARAM ministra padomnieks.

Līdzīga situācija kā jaunajā Jelgavas novadā izveidojusies arī ap Liepājas, Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētām.

Foto: Ozolnieki.lv