Daudziem ik rudeni peļņas avots ir gaileņu vai baraviku lasīšana. Šogad par ienesīgu eksporta preci esot kļuvušas sarkanās mušmires. Visbiežāk Latvijā lasītās indīgās sēnes, no vietējo uzpircēju rokām ceļojot uz Lietuvu un tālāk uz ASV vai Kanādu.
Pēc lielajām lietavām dabas māte ir dāsna, un mežā ēdamu sēņu netrūkst. Tomēr ir cilvēki, kas lepni soļo garām visām ēdamajām sēnēm, lai nonāktu pie krāšņa pudurīša ar sarkanajām mušmirēm
Pirmie Elejas puses mežā satiktie sēņotāji rāda rudens sēnes un smej, ka mušmires savā grozā gan nekad neesot likuši. Tomēr katrs kādā “Facebook” grupā ir saticis dažādus piedāvājumus saistībā ar mušmirēm. “Uzpērk gan svaigā, gan kaltētā veidā. Vairāk gan kaltētā, tad - kāpēc nepiepelnīties? Principā nesaprotu to jēgu, kam tas vajadzīgs, bet, ja var nopelnīt, kāpēc gan ne,” saka Jānis, mušmiru lasītājs.
Ar veiksmīgo lomu sēņu mednieku grupā padalījies vēl kāds mušmiru lasītājs. Ingus rakstiskā komentārā stāsta, ka mušmiru lasīšana izmēģināta jau pagājušajā gadā, kad nejauši uziets sludinājums. Sākumā domājuši, ka tas kāds apmāns, tomēr darījums noticis gan pagājušajā gadā, gan šogad, bet uz nākamo gadu esot doma taisīt kalti un žāvēt uz eksporta tirgu. Nauda liela, bet par šādu iespēju vēl zinot maz cilvēku.
ReTV Ziņām izdodas sazināties arī ar kādu uzpircēju, kuram mušmiru bizness aizsācies pagājušajā gadā. “Mums cilvēks prasīja. Tieši no Baltijas vajag mušmires. Lietuvieši jau kādus astoņus gadus tirgo ar Kanādu, kaut kādas smēres tur taisa,” skaidro Pāvels, mušmiru uzpircējs.
Kā noskaidrojām, Latvijā farmakoloģijā mušmires netiekot izmantotas, bet sludinājumu portālā netrūkst uzpircēju, kuri no indīgajām sēnēm grasās paši gatavot kādas tinktūras. Fitoterapeits Artūrs Tereško atzīst, ka homeopātijā mušmires tiekot pielietotas jau izsenis. Tomēr pašrocīgi ķerties pie uzlējumu vai smērīšu gatavošanas un lietošanas varot būt bīstami. “Arī labas lietas var ļoti ātri sabojāt. Ievērojot proporcijas un ievērojot devas, - lūdzu, bet notiek tā, kā notiek. Saujām, karotēm un krūzēm, nevis pilieniem, tad ātri var panākt pretēju efektu.”
Vēsturiski mušmires tikušas izmantotas arī dažādos rituālos, tomēr, visticamāk, narkotiku lietotāji tās neizvēlēšoties. Tomēr, kā atzīst narkoloģe Lilita Caune, tas nenozīmē, ka tās nebūtu bīstamas. “Neirotoksīni, ko satur sarkanā mušmire, rada alkoholam līdzīgu reibumu. Ir tikai tas, ka šī saindēšanās robeža ir daudz tuvāka. Es teiktu, ka teorētiski var iegūt atkarību, bet robežas nosprauž tā toksisitāte. Sarkanā mušmire satur vēl virkni citus alkaloīdus, kas veselībai ir ļoti nedraudzīgi.”
Lai gan mušmires ir vienas no indīgajām sēnēm, mežā tās pildot svarīgu uzdevumu. “Ir tā, ka tās palīdz kokiem uzņemt barības vielas, ūdeni, līdz ar to nodrošina koku augšanu un vitalitāti. Tāpēc tās ir sastopamas tieši mežos,” skaidro Dārta Kļaviņa, mikoloģe, mežzinātnes institūta “Silava” pētniece.
Mikoloģe gan cer, ka jaunie biznesmeņi mušmires lasīs tikpat kārtīgi kā ēdamās sēnes, lai nākotnē nenodarītu kaitējumu kokiem.
