Nelgālo migrantu plūsma no Baltkrievijas Latvijas virzienā nerimstas. Šī gada pirmajos divos mēnešos novērsti jau 715 personu mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Latvijā. Ņemot vērā joprojām pastāvošos riskus saistībā ar nelegālo migrāciju un Baltkrievijas varas režīma īstenotajiem hibrīduzbrukumiem, jau ziņots, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 10. maijam. Pret to gan iebilst Eiropas Cilvēktiesību komisāre, norādot, ka tādējādi robežškērsotāji tiek pakļauti nopietnam veselības un dzīvības apdraudējumam. Komisāre arī paudusi bažas par ierosināto kriminālprocesu pret biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” biedriem, kuri janvārī devās uz Latvijas-Baltkrievijas robežu, lai sniegtu palīdzību Sīrijas pilsoņiem. 

“Baltkrievija uz Poliju, 100% garantija. Sīkākai informācijai - rakstiet man!” (tulkots no angļu val.) Šis ir viens no ierakstiem “Facebook” grupā “Help in Belarus” jeb “Palīdzība Baltkrievijā”. 

Kādā citā ierakstā pagājušā gada decembrī savukārt lasāms: “Nodrošinām pierobežas taksometru pakalpojumus, robežas protokolus, robežsargu iestatīšanos ar iešanu un bez gājiena.” Pēc ieraksta var noprast, ka pakalpojumi tiek piedāvāti nokļūšanai no Baltkrievijas uz Vāciju, Lietuvu, Poliju. Arī no Krievijas uz Baltkrieviju, kā arī no Serbijas un Rumānijas uz Itāliju vai Brazīlijas uz Kanādu. Sludinājumam klāt pievienots “WhatsApp” numurs un neliela informācija par samaksu. Starp vēl citiem ierakstiem šajā Facebook grupā ieraugāms arī pavisam īss, kas veikts janvārī: “No Krievijas uz Baltkrieviju ar taksi” un klāt pievienots “WhatsApp” numurs. Grupā “Palīdzība Baltkrievijā” ir arī ieraksti jau ar norādēm par cenām, vienā redzams, ka no Baltkrievijas uz Latviju samaksa ir 4000 eiro. 

Robežšķērsotāju tulks stāsta: “Šie cilvēki ir dažādas nacionalitātes. Pārsvarā no musulmaņu valstīm. Kādreiz redzi kādu no Indijas, bet vairumā tie ir no musulmaņu valstīm. No Afganistānas, Irākas Sīrijas. Un kas notiek? Daži no šiem cilvēkiem tiek atvesti uz Baltkrieviju, tur viņiem ir viesnīcas, kur viņi tiek turēti, un tas, ko esmu dzirdējis no cilvēkiem, kuri šeit ierodas, ka baltkrievu iestādes ved tos savās automašīnās Latvijas robežas virzienā vai Lietuvas robežas, fiziski spiež viņus iekšā.”

Robežškērsotāju tulks, kurš vēlējās palikt anonīms, stāsta, ka par tulku strādā gandrīz četrus gadus, redz, kā mainījusies situācija ar robežšķērsošanu. Pēdējā laikā tā izteiktāk notiek no Baltkrievijas puses. Viņu kā tulku piesaista, kad jau notiek patvēruma procedūra Latvijā. “Kāds bija nodoms šos cilvēkus te atvest? Kāda ir viņu vēsture, kāda ir viņu pagātne? Neviens nezina. Ja cilvēkam nav pases, jūs nevarat viņu identificēt. Kāda motivācija Baltkrievijai ir palīdzēt šiem cilvēkiem šķērsot Latviju? Kādi ir kritēriji, kā viņi atlasa šos cilvēkus? Kā viņi saņem vīzas?”

Jāatgādina, ka nelegālās migrācijas plūsma no Baltkrievijas uz Poliju, Lietuvu un Latviju sākās jau 2021. gada vasarā. Nedaudz vēlāk (no 11. augusta) Latvijas-Baltkrievijas pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija. Valsts robežsardzē informē, arī aizvadītais gads nav bijis vienkāršs. 

 Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Kusiņš: “Jau 2022. gadā Valsts robežsardze, kurai būtisku atbalstu sniedza Valsts policijas amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi, no nelikumīgas Baltkrievijas-Latvijas robežas šķērsošanas atturēja 5286 personas. Tas ir par 1240 personām vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt kopš 2021. gada 11. augustā izsludinātās ārkārtējās situācijas Latvijas-Balktkrievijas pierobežā tikuši novērsti jau vairāk nekā 10 tūkstoši personu mēģinājumi nelikumīgi iekļūt no Baltkrievijas Latvijas Republikā.”

Juris Kusiņš piebilst, ka aizturēto ārzemnieku, kuri nonākuši izmitināšanas centros, interviju laikā iegūtā informācija liecina, ka pēdējo mēnešu laikā vairums šo personu Baltkrievijā ieradušās no Krievijas. “Tātad faktiski maršruts, izmantojot avioreisus, ir no austrumu valstīm uz Maskavu, tad Minska. Tad šīm personām jau palīdz ierasties pierobežā.”

Migrantu maršrutā iesaistās arī Krievija, izsniedzot vīzas trešo valstu pilsoņiem. Tālāk viņiem ceļš ved uz Baltkrieviju un mēģinājums šķērsot robežu. Informācija par šādu iespēju organizēti tiek izplatīta sociālajos medijos. Mērķtiecīgi organizējot nelikumīgu robežšķērsošanu ar Baltkrievijas varas iestāžu atbalstu, nolūks ir destabilizēt situāciju Eiropas Savienībā, piebilst robežsardzē. Arī Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš pauž, ka šāds hibrīdkarš, radot pseido krīzi ar migrantiem, ir Krievijas un Baltkrievijas mēģinājums sagraut mūsu vērtību sistēmu.

“Palīdzot kaut kādiem cilvēkiem nonākt pie mūsu robežām, sūtot viņus iekšā, līdz ar to, kā mēs arī redzējām, arī mūsu sabiedrība sašūpojas. Otrs svarīgs jautājums, ka viņi mēģina radīt haosu uz Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas. Pieņemsim, ka te parādās simti tūkstoši bēgļu, rodas haosa situācija uz robežas, līdz ar to tu daudz vieglāk vari īstenot savas lietas… spiegus, diversantus, vēl kaut ko. Katrā ziņā to situāciju padarīt mums daudz sarežģītāku.”

Robežšķērsotāju tulks: “Lielākā daļa no viņiem ir jauni vīrieši. Nav daudz ģimeņu, jo šis ceļš iekļūšanai Eiropā no Baltkrievijas ir savā ziņā jauns. Paši tirgoņi par šo ceļu neko daudz nezina, jo tas ir bīstams. Īpaši ziemā. Tur ir meži. Un viņi apzināti atved kaut kādus nezināmus cilvēkus, kuri neko nezina par to, kā šķērsot robežu, pat par dzīvniekiem mežā nezina. Viņiem nav nekādas pieredzes par sniegu. Viņiem nav tādu apavu, jaku vai tamlīdzīgi, bet viņi ir atvesti. Lielākoties notiek tā, ka apmaldās mežā. Tāpat esmu redzējis cilvēkus, kuri septiņas dienas, 20 dienas ir pazuduši mežā, turpina iet uz riņķi, jo nespēj orientēties, kur tieši viņiem jāiet.” 

“Man ir 12 draugi no Bangladešas, kuri vēlas doties no Dienvidāfrikas uz Baltkrieviju. Meklējam aģentu, kas varētu mums palīdzēt.” Šis ir vēl viens ieraksts “Facebook” grupā “Help in Belarus” jeb “Palīdzība Baltkrievijā”. 

Lielākoties šie cilvēki, kuri robežu šķērso nelegālā veidā, ir ekonomiskie migranti. Tas ir sapnis par Eiropu, viņu mērķis ir Eiropa, saka robežšķērsotāju tulks, taču šādā ceļā viņi tomēr kļūst arī par upuriem. Turklāt viņi paši nemaz nezina – uz Eiropu brauc uz Latviju vai Lietuvu. Vairums pat nezina, ka Latvija ir valsts. 

Tulks: “Viņiem saka, ka paies četras vai piecas stundas, tu jau būsi Vācijā, bet patiesībā paiet vairākas dienas. Tas ir tādā gadījumā, ja zināms virziens. Tie ir jauni, enerģiski vīrieši. Viņi sāk ar grupām, bet tik, cik es esmu redzējis, ja grupā ir pieci, tad beigās viņi ir trīs, viens vai divi. Pārējie vai nu dodas atpakaļ, vai padodas. Reizēm viņi arī mirst. Tirgotāji viņiem atņem pases, SIM kartes, visu.”

Robežšķērsotājiem izpalīdz arī Baltkrievijas robežsargi, kuri parāda virzienu, kurā doties. Valsts robežsardzē piebilst, atsaucoties uz pašu migrantu teikto, ka robežsargi viņiem sabojā telefonus. Ir informācija, ka atņem arī naudu, dokumentus vai saplēš tos, tā Latvijas robežsargiem personu identifikācijas darbu padarot grūtāku.

Juris Kusiņš: “Pildot Ministru kabineta rīkojumu nosacījumus, šīm personām tiek dots rīkojums nekavējoties atgriezties atpakaļ Baltkrievijas republikā, tas ir teritorijā, no kuras viņas ir nelikumīgi ieradušās. Ja šajā brīdī ir redzams, ka Baltkrievijas pusē ir Baltkrievijas robežsargi, lai neeskalētu situāciju, šīs personas tiek nogādātas uz citu valsts robežas posmu, tad tiek atgrieztas atpakaļ uz Baltkrievijas Republiku. Latvijas robežsargi nepieciešamības gadījumā izsniedz viņiem humanitāro atbalstu. Nodrošinām ar pārtiku, sausās pārtikas devām, ūdeni, nepieciešamības gadījumā izsniedzam arī silto apģērbu, apavus, ko mums palīdz sagādāt nevalstiskās organizācijas. Bet es vēlos norādīt, ka laika posmā kopš ārkātējās situācijas izsludināšanas, ievērojot samērīguma principu, individuāli izvērtējot katru gadījumu, humānu apsvērumu dēļ netika liegta valsts robežas šķērsošana 358 personām. Un pārsvarā tās ir ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, nepilngadīgas personas bez pavadības, personas ar invaliditātes pazīmēm, personas, kurām ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.”

Pēc tam šie cilvēki tiek aizturēti un izmitināti aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils”, kur tiek veiktas procedūras, lai nodoršinātu viņu sekmīgu atgriešanos uz mītnes valsti pēc iespējas īsākā laika posmā. Personām, atrodoties aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, tiek nodrošināta ēdināšana, medicīniskā aprūpe, iespējas sazināties ar saviem tuviniekiem, ir pieejami juridiskie pakalpojumi. 

Agnese Lāce, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle: “Lai Latvijā pieprasītu patvērumu, ir jānonāk Latvijā, kas var nozīmēt robežas šķērsošanu nelikumīgā veidā. Pat ja robeža atiek šķērsota nelikumīgā veidā, cilvēkam pieprasot patvērumu, tas vairs netiek vērtēts.”

Ārkārtējo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas kritiski vērtē nevalstiskās organizācijas. Biedrībā “Gribu palīdzēt bēgļiem” norāda, lai migrants varētu prasīt patvērumu, viņam jāatrodas robežšķērsošanas punktā, bet Baltkrievijas īstenotā hibrīdkara dēļ ne vienmēr tos iespējams sasniegt.

Agnese Lāce: “Tas, kāds tas regulējums šobrīd pastāv, liedz cilvēkam, sastopot robežsargu, prasīt patvērumu tajā pašā brīdī. Faktiksi ar ārkārtējās situācijas regulējumu ir ierobežota piekļuve patvērumam, netiek īstenotas cilvēktiesības uz patvērumu. Un jau pusotra gada ilgumā šis ir nepieņemami. Otra lieta, kas ir nepieņemama, ir atgrūšana jeb tā sauktie “push back(i)”, kas ir nelegāli, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības gan Eiropas līmenī, gan starptautiskā līmenī, pievienojoties bēgļu konvencijai. Jo tas nozīmē faktiski rīkoties pretrunā ar neizraidīšanas principu, grūžot viņus virzienā uz valsti, kas nav viņiem droša. Ja mēs visi apzināmies, ka šie cilvēki tiek izmantoti hibrīdkara operācijā un no Baltkrievijas puses šos cillvēkus instrumentalizē, tad – kā mēs varam uzskatīt, ka Baltkrievija šiem cilvēkiem ir droša valsts. Tā nav.” 

Biedrībai esot zināmi arī gadījumi, ka tāpat arī ģimenes ar bērniem vai pusaudži tiek atgrūsti atpakaļ. Lai arī sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām šiem cilvēkiem tiek izsniegtas, piemēram, siltas drēbes, arī šāds veids biedrībai nav īsti izprotams. 

“Mēs viņiem iedodam siltas drēbes un sūtām atpakaļ mežā, kur tāpat cilvēki gūst tādus apsaldējumus, tādas traumas aukstuma dēļ, kuru rezultātā ir nepieciešams veikt pat amputāciju. Nerunājot nemaz par ilgstošu terapiju, medikamentozu vai rehabilitāciju pēc tam. Un tiešām Latvijā ir uzņemti cilvēki, kuriem ir pēc tam slimnīcā veikta amputācija, viņi diemžēl ir bijuši iepriekš atgrūsti. Tas nozīmē, ka mēs varējām no tādām situācijām izvairīties. Mēs, protams, nevaram arī noliegt, ka šajā hibrīdkarā ir iesaistīti organizētās noziedzības tīkli, kas šos cilvēkus vispār līdz Baltkrievijas robežai mēdz nogādāt. Tur ir dažādi ceļi, kā viņi nonāk līdz Baltkrievijai, bet, grūžot viņus atpakaļ, mēs arī faktiksi iegrūžam viņus atkal šīs te organizētās noziedzības rokās. Atgrūžot atpakaļ, tas process neapstājas. Mēs nevaram risināt problēmu saknē, mēs arī cilvēkiem liekam iesaistīties tādās darbībās ilgstoši. Jo citādi droši vien viņi atpakaļ uz savu izcelsmes valsti nenonāks.”

Par to – ir vai nav ekonomiskie migranti, pienākas pavērums un bēgļa statuss – Agnese Lāce vēl arī saka, paskatoties vien uz cilvēku, to tā nevar noteikt. Tam ir nepieciešams padziļināts process ar padziļinātām intervijām ar konkrētu situācijas noskaidrošanu. 

Provokācija, agresīva hibrīdkara forma – tas bija tas, ko jau sākotnēji vajadzēja sabiedrībai skaidri pateikt, tā situāciju ar robežšķērsotājiem un citu valstu neizpratni vēl komentē vēsturnieks Gatis Krūmiņš. “Es domāju, ka līmeņi ir vairāki. Pirmais ir graut mūsu eiropeiskās civilizācijas reputāciju. Arī iekšēji mums radīt tādas pārdomas, kas tad mēs esam, ko darām. Un otrs – graut mūsu valstu – Polija, Latvija, Lietuva – reputāciju sabiedroto acīs. Kā arī tur bija no citām valstīm neizpratne, nu, ko jūs tagad darāt. Trešais līmenis, kas varbūt pat ir vismazāk skaidrots, patiešām radīt haosu un vājināt Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu. Ja šeit parādītos kaut kādas bēgļu nometnes, kā mēs kā mazas valstis ar mazu resursu, ja mēs būtu noslogoti ar šo bēgļu problēmu risināšanu, mēs nevarētu skatīties uz citām lietām, kas ir arī ļoti būtiksi mūsu apdraudējumi.”

Robežšķērsotāju tulks: “Tas, kas šobrīd notiek, ir tas, ka pat Latvijā, Lietuvā nevis vietējie, bet cilvēki, kas šeit dzīvo, viņiem tas ir kļuvis par sava veida biznesu cilvēku tirgotājiem. Cilvēki ir iesaistīti šāda veida noziedzīgās darbībās, ka ir kāds nelegāli šķērsojis robežu, kāds no Latvijas aizbrauc turp, paņem automašīnā, tad brauc līdz pat Vācijai. Latvija ir tranzītvalsts. Viņi negrib palikt Latvijā. Viņu tirgoņi nestāsta viņiem par Latviju. Tas, ko viņi zina, ka dodas uz Vāciju, Spāniju, Itāliju, dažos retos gadījumos arī Zviedriju.”

Juris Kusiņš: “Jāpiebilst, ka – tāpat kā iepriekšējā laika posmā – arī šogad pierobežā un pierobežas joslā robežsargi ir aizturējuši nelikumīgās migrācijas atbalstītājus, kuri par samaksu mēģina nodrošināt personu nelikumīgu uzturēšanos Latvijā, lai pārvietotos uz Poliju, uz Vāciju, par šiem noziedzīgiem nodarījumiem šogad jau ir uzsākti kriminālprocesi pret 12 personām, kuras ir gan Latvijas pilsoņi, gan citu valstu valsts piederīgie.”

Robežšķērsotājiem par jauno maršrutu, kā iekļūt Eiropas Savienībā sniedz arī radi un paziņas, kuri arī cenšas to izdarīt vai daļa jau ir legalizējušies, piemēram, Vācijā, piebilst robežsardzē. 

“Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad pierobežā ir konstatēts, kad, piemēram, kādas no personām, kuras jau ir legalizējušās tajā pašā Zviedrijā, ir ieceļojusi Latvijā, izmantojot taksometru, ir nonākusi pierobežā, sazinoties ar savu radinieku, jau gaidīja viņu pēc nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas. Šīs personas tika aizturētas.”

Robežšķērsotāju tulks: “Runājot par šo cilvēku pārvadāšanu šurpu turpu, jums ir jāsaprot, šie aģenti, šie tirgotāji, viņiem tagad ir savs tīkls Krievijā, tagad Baltkrievijā, citviet pasaulē, Indijā, visur. Tātad jebkura persona, ja piemēram, šodien kāds no Indijas vēlas nelegāli doties uz ASV, viņi atradīs šos cilvēku tirgotājus. Būs viens cilvēku tirgotājs, kurš viņus nogādās no Indijas uz vienu valsti, otrs cilvēku tirgotājs ieradīsies, lai aizvestu no citas uz citu valsti. Un tas turpinās, un cikls beidzas tur, kur viņi vēlas doties. Šajā gadījumā tā ir Eiropas Savienība. Simtiem cilvēku Baltkrievijas hosteļos gaida transportēšanu uz Eiropu.”

Migrantu tulks arī stāsta, cilvēkiem, kas atvesti no Krievijas, Baltkrievijas, tuvu robežai esot nodrošinātas kādas patversmes, kur var uzturēties, kur ir kāda apkure ar malku vai tamlīdzīgi. Viņš saka, ka šī nav tāda pati situācija, kāda ar robežšķērsotājiem bijusi iepriekš. 

 “Tie cilvēki, kas ir īsti patvēruma meklētāji, kuriem ir kādas briesmas. Cilvēks, kurš vairākas dienas neko nav ēdis, pēc izskata jūs to sapratīsiet. Ja cilvēks saka, ka viņš ir 25 dienas mežā uz Baltkrievijas un Latvijas robežas un tomēr ir labi paēdis, viņam ir pieejams ēdiens, apkure, viņam ir pieejams viss, tad būtībā tas ir kaut kas, par ko jāceļ trauksme. Ja persona tiešām dzīvojusi mežā bez ēdiena, drēbēm, tu to redzi, un viņam vajadzīga palīdzība. Tagad, kas notiek, tas ir mākslīgi. Jautājums, kāpēc šie cilvēki un kāpēc tikai no atsevišķām valstīm? Tātad ir tādas valstis kā Afganistāna, Sīrija, Irāka, Kurdistāna, visas valstis, kurām ir iekšējās problēmas. Es saprastu, ja viņi nāktu paši, būtu izgājuši cauri sāpīgam ceļojumam, viņu drēbes ir saplēstas un tu redzi, ka šī persona ir tiešām nepatikšanās, tā ir viena lieta. Ja kāds viņiem palīdz, tas ir vienkārši veids, kā izmantot visu šo politisko situāciju, lai iespiestu cilvēkus tavā valstī. Jo, kā jau teicu, iepriekš bija daudz patvēruma meklētāju, viņi vienmēr nāk, bet tagad mēs runājam par dažāda veida cilvēkiem, tāpēc tas ir bīstami, tas ir riskanti, jo jūs nezināt... Būtībā, ja cilvēkam nav pases, kā var zināt, kāds ir viņa īstais vārds, no kurienes viņi nāk, kāda ir viņu vēsture, ko viņi ir pārdzīvojuši savā valstī. Jūs vienkārši redzat vīrieti, kurš ir ļoti sportisks, normāls apģērbs, viss, un viņš jums lūdz patvērumu. Esmu redzējis cilvēkus, kuri nevar nostāvēt uz savām kājām, kad viņi sasniedza Latviju. Viņi gulēja uz grīdas. Viņiem pat kājas bija pietūkušas, rokas bija pietūkušas, viņi patiešām meklēja palīdzību. Šī situācija vairs nav tāda pati. Kad notiek šīs debates par cilvēktiesībām, tas ir tad, kad ir normāla situācija, bet tagad ir krīze un karš. Šobrīd tā nav normāla situācija. Protams, ir jābūt līdzjūtībai pret cilvēkiem. Viņi ir visa šī notiekošā upuri. Bet tajā pašā laikā jūs nevarat vienkārši aizvērt acis un izlikties, ka visu zināt. Ka viss ir tā, kā izskatās. Jums ir jāpārbauda, ​​vēlreiz jāpārbauda šie cilvēki, viņu motīvi, dokumenti, kādi materiāli viņiem ir, jo viņiem nav nekādu dabisku simptomu, ka viņiem draud briesmas.” 

Jāpiebilst, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas apsardzība notiek gan patrulējot, gan izmantojot tehniskos līdzekļus: videonovērošanas kameras un klātbūtnes uztveršanas sistēmas. Par pastāvīgo žogu, kura būvniecība vēl turpinās, robežzsardzē informē, nav bijis līdz šim neviens gadījums, kad personas valsts robežu būtu nelikumīgi šķērsojušas, to pārvarot vai bojājot, bet bijuši gadījumi, kad sabojāts dzeloņstiepļu zogš, to sagriežot ar knaiblēm. Robežsardzē gan nevar arī simtprocentīgi apgalvot, ka nevienai personai no Baltkrievijas nav izdevies nelikumīgi iekļūt Latvijā nepamanītai. 

Foto: Ivars Soikāns/LETA