“Tāds tranzīts, kāds bija līdz šim, ir beidzies. Tagad jādomā par pilnīgi citām vērtībām,” par šā brīža situāciju Krievijas rīcības un tai noteikto sankciju dēļ saka Latvijas Stividorkompāniju asociācija. Par to, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi ostās un pa dzelzceļu, šobrīd domā gan Latvijas uzņēmēji, gan valdības pārstāvji.
Gada pirmajos divos mēnešos kravu apjoms Latvijas ostās un dzelzceļā palielinājās - jaunākie dati liecina, ka šajā laikā pārkrauti 7,5 miljoni tonnu dažādu veidu kravu, kas ir par gandrīz pusmiljonu tonnu vairāk nekā tieši pirms gada. Bet tagad gan Satiksmes ministrija, gan ostās strādājošās stividorkompānijas neslēpj - pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju rezultātā jau šomēnes būs vērojams kravu samazinājums. “Mums kā “Terrabalt” ir trīs ar Krieviju saistīti projekti. Ar prāmi nāk kravas. No kopējā apjoma tie varētu būt aptuveni 25%. Ir jautājums par Krievijas dzelzceļu. Nav tādu sankciju, kas liedz vest kravas pa Krievijas dzelzceļu. Ja kādā brīdī tas notiks, tas būs ļoti traģiski visām ostām,” saka Āris Ozoliņš, Liepājas SEZ SIA “Terrabalt“ valdes loceklis.
Tiek lēsts, ka vislielākais kravu samazinājums būs Ventspils un Rīgas ostās – pakāpeniski noslīdot par aptuveni 45%; Liepājā tie ir padsmit procenti, jo tā pārsvarā orientējas uz vietējām kravām. Kravu plūsma no Krievijas un Baltkrievijas Latvijas ostās šobrīd nav apstājusies, tomēr sankciju ietekmē neizbēgami samazinās. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris: “Eiropas Savienība nav noteikusi visaptverošu aizliegumu Eiropas Savienību dalībvalstu ostām apkalpot Krievijā reģistrētus kuģus, taču jāņem vērā, ka ir spēkā ļoti daudz un spēcīgas sankcijas, kurās iekļautas gan privātpersonas, gan juridiskas personas, tāpat vienmēr jānoskaidro patiesā labuma guvēji. “
Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Dainis Babulis: “Ir bijušas situācijas – uz Angliju tika sūtīts kuģis, kas tobrīd nebija sankcijās, bet, aizejot līdz Anglijai, situācija jau bija mainījusies, tam bija sankcijas, atnāca atpakaļ. Protams, ka ir zaudējumi, tāpēc arī runājam, ka tāds tranzīts, kāds bija līdz šim, ir beidzies. Tagad mums jādomā par pilnīgi citām vērtībām, par to, kā radīt lielāku pievienoto vērtību, kā industrializēt mūsu ostas, lai nodrošinātu cilvēkiem darbu un ostu darbību.”
Satiksmes ministrija jau paudusi, ka sliktākā scenārija gadījumā dzelzceļa kravu pārvadājumi no Krievijas saruks par 85%. Uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” norāda, ka kravu apjoms pagaidām nav mainījies – tās caur Krieviju sūta Ķīna, Kazahstāna un Uzbekistāna. “Mēs šobrīd strādājam, mums ir kaut kādi kravu apjomi, ko pārvadājam, to arī turpinām darīt. Spekulācijas – bankrotēs, nebankrotēs, nē, šobrīd par to nekas neliecina,” uzsver Māris Kleinbergs, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Reimanis: “Mēs nevaram likt vienu akcentu tikai uz dzelzceļu vai kuģiem, vai transportu. Multimediālie pārvadājumi, arī aviācijas bloks ir ļoti aktuāls. Strādājam ar šīm valstīm, aktivitāte liela. Tā ir mūsu iespēja.”
Latvijas Stividorkompāniju asociācija aicinājusi valdību izveidot operatīvās rīcības grupu, lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidri noteikumi, kā strādāt jaunu sankciju apstākļos.
#SIF_NVZ2022
