Samazināt atkritumu apsaimniekošanas maksu var tikai šķirojot

Latvija apņēmusies īstenot visai pamatīgu izaicinājumu - nākamajos 14 gados pat par 50 procentiem samazināt atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Lai to īstenotu, jāiesaistās ikvienam no mums, pirmkārt, jau rūpīgi izvērtējot, ko mēs pērkam veiklā. Otrkārt, sev nevajadzīgo šķirojot un nododot otrreizējai pārstrādei.

Ik gadu Latvija pieaug dabas resursu nodoklis par sadzīves atkritumu noglabāšanu poligonā. Tā kāpums daudzviet Latvijā būtiski ietekmē atkritumu apsaimniekošanas gala tarifu iedzīvotājiem. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā “ZAAO”, kurš veic atkritumu savākšanu lielā daļā Vidzemes, aprēķināts, dabas resursu nodokļa pieaugums tā klientiem izmaksas vidēji palielinās par 5%. “Apmēram 20% no maksas sastāda tieši dabas resursu nodoklis. Ja šogad par tonnu tas ir 65 eiro, tad nākamgad tas jau būs 80 eiro, vēl pēc gada - 95 eiro,” norāda Mārtiņš Vīgants, SIA “ZAAO” Klientu apkalpošanas daļas vadītājs.

Šīs likmes galvenais mērķis ir iedzīvotājus mudināt radīt pēc iespējas mazāk nešķirotu sadzīves atkritumu un vairāk šķirot. “Ja iedzīvotāji izmanto šķirošanas iespējas, tad samazina to atkritumu apjomu, kas nonāk nešķiroto atkritumu konteinerā, līdz ar to izvešanas biežumu var samazināt,” saka Mārtiņš Vīgants.

Valmierietis Nauris Vasiļevskis stāsta, ka atkritumu šķirošana ģimenē ir ikdiena. Viņaprāt, arī nelielā dzīvoklī nav nekādu problēmu atrast vietu stiklam un citām otrreizpārstrādājamām izejvielām. “Te viss ļoti labi redzams, ko var mest iekšā, ko - nē. Tagad ir sataisīts, ka papīru un plastmasu nav jāmet atsevišķi, tie ir polimēri, tas viss atvieglo procesu.”

Uzņēmums “ZAAO” šobrīd reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe” noglabājot aptuveni 50% savākto atkritumu. Pārējo daļu sašķiro un nodod otrreizējai pārstrādei. Tomēr šobrīd valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktais mērķi līdz 2035. gadam poligonos apglabāt vien 10% sadzīves atkritumu uzņēmumā “ZAAO” uztver kā ļoti lielu izaicinājumu. “Mums visiem jāsaprot, ka tas mums nebūs lēti, vienkārši, un tai pārejai būs nepieciešama arī pietiekami daudz cilvēkresursu intelektuālajā ziņā, lai tos mērķus sasniegtu,” norāda Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs.

Tuvākais izaicinājums ieviests bioloģisko atkritumu savākšanu un pārstrādi jau pēc diviem gadiem. Ja “Getliņos” šim mērķim paredzētā rūpnīca jau sākusi darbu, tad citviet vēl nemaz nav sākušies būvdarbi. ZAAO apsaimniekotajā “Daibē” teju kā noslēgts līgums par rūpnīcas projektēšanu un celtniecību. Darbi esot jāpabeidz līdz 2023. gada 1. novembrim. Bet atkritumu apsaimniekotāji uzsver: šobrīd aizvien nav skaidrs, kā bioloģiski noārdāmo atkritumu gala produktu izmantos Latvijas tautsaimniecībā. Ne mazāk liels izaicinājums būs sabiedrību mudināt šķirot bioloģiskos atkritumus. “Atrast pareizāko pieeju lauku teritorijām viensētās dzīvojošajiem, ko viņiem darīt ar bioloģiski noārdāmajiem. Tas ir komposts vai konteineris, kas jāved biežāk nekā sadzīves. Kopumā tas viss zaļais kurss Latvijai viens liels izaicinājums,” uzsver Gints Kukainis.

Savukārt jau teju pēc gada būs jānodrošina dalīta vākšana tekstilmateriāliem. Daudzviet Latvijā šī iespēja jau guvusi lielu iedzīvotāju interesi. Atkritumu apsaimniekotāji vēl piebilst, lai sasniegtu ambiciozos mērķus, svarīgi strādāt zinātniekiem, lai rastu jaunas iespējas, kā šķirotās izejvielas otrreiz pārstrādāt, kā arī veicināt šo izejvielu noietu Latvijas tautsaimniecībā. 


Foto: Freepik