Jau divus gadus Salaspilī daļu no saražotās siltumenerģijas iegūst no saules kolektoriem. Tur atrodas viens no Eiropā lielākajiem kolektoru parkiem. Saules saražotā enerģija ļāvusi samazināt siltuma tarifu Salaspils iedzīvotājiem. Aktuāls ir jautājums, vai šobrīd ar straujo elektrības un gāzes cenu kāpumu zaļā enerģija spētu tirgū nodrošināt citus siltumenerģijas risinājumus.
Šobrīd Salaspils parkā darbojas vairāk nekā 1700 saules kolektoru. Gadā tie saražo vienu piekto daļu siltumenerģijas, kas vajadzīga pašvaldībai. “Jā, saulīte spīd, šī virsma uzsilst, arī iekšā esošais siltumnesējs uzsilst, pa siltumtrasēm tiek novadīts tālāk uz siltummaini, kurš atkal uzsilda mūsu trases ūdeni un tiek nodots Salaspils iedzīvotājiem,” saka Renāte Bražinska, SIA “Salaspils Siltums” projektu vadītāja.
Jāpiebilst, ka šādā mākoņainā februāra dienā saules kolektori nedarbojas, tomēr, kā norāda speciālisti, līdz ar intensīvāku saules siltumu jau marta mēnesī tie savu darbību atsāks, tad gan siltums nonāks daudzdzīvokļu mājās un uzņēmumos. “Ja mēs skatāmies 2021. gadu, jūnijs un jūlijs bija divi mēneši pilni, kad Salaspilī tieši karstais ūdens tika uzsildīts tikai no saules kolektoriem, mēs neizmantojam citus kurināmos.”
Līdz ar kolektoru parku 2020. gadā siltuma tarifs Salaspilī tika samazināts par gandrīz 13%. “Salaspils siltums” lielāko daļu siltumenerģijas ražo no šķeldas, 20% no saules, vien 10% - no dabasgāzes. Tieši gāze tiek izmantota visvairāk ziemā, kā rezultātā līdz ar būtisko dabasgāzes cenas pieaugumu arī Salaspilī ar februāri palielināts tarifs par 26,6%, veidojot 61 eiro par megavatstundu. Salīdzinājumā - blakus esošajā Ropažu novadā tas paredzēts 117,4 eiro par megavatstundu. “Mēs arī papildus strādājam pie vēl inovāciju ieviešanas. Teiksim tā, mums ir arī lokāla katlumāja Saulkalnes ciematā, kur šobrīd ir fosilie kurināmie. Tad mēs šodien arī šobrīd aktīvi strādājam pie tā, ka pāriet arī uz atjaunojamiem energoresursiem,” pauž Renāte Bražinska.
Ekonomikas ministrijā ReTV norāda, ka Salaspils no Latvijas pašvaldībām šobrīd ir vienīgā, kur darbojas saules kolektoru parks. Pašvaldības gan izvēloties tā saucamo zaļo kursu, bet ar daudz zināmāku kurināmo, kā, piemēram, šķelda.
Ministrijā ReTV norāda, ka šobrīd, jo īpaši pēdējā pusgada laikā, esot pieaugusi gan privātā, gan pašvaldību sektora interese par alternatīviem enerģijas ieguves veidiem. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš ReTV uzsver, ka domājot par tā saucamo zaļās enerģijas kursu valsts mērogā, tomēr ir jāņem vērā Latvijas klimatiskie apstākļi. “Ir ļoti grūti sagaidīt, ka šeit bez hidroelektrostacijām būtu konkurētspējīgi enerģijas ieguves avoti lielā apjomā. Šādas stacijas ir jātaisa un ir jāveido, bet tās var kalpot kā papildinājums kam citam.”
Tāpēc Kalviņš uzsver, ka ir valsts līmenī jāveic izpēte, lai meklētu mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotākos zaļās enerģijas ieguves veidus.
#SIF_NVZ2022
