Salaspilī mīt pasaulē vienīgais lībiešu koris. Svin lībiešu mantojuma dienu

Lībieši nav tikai Kurzemē. Salaspilī 12. gadsimtā bijis viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem. Mūsdienās Salaspilī mīt vienīgais lībiešu koris “Lōja”, kurš ar dziesmām un rotaļām ieskandēja arī Latvijā pirmo reizi atzīmēto lībiešu kultūras mantojuma dienu.

Daugavas krastā netālu no Salaspils, kur 1206. gadā dažādu reģionu lībieši vienojušies cīņā pret krustnešiem, izveidota piemiņas vieta Daugavas lībiešu vadonim Ako. Ako dzīvojis Mārtiņsalā, kas 12. gadsimtā bija ievērojams lībiešu kopienas centrs, bet līdz ar HES būvniecību, tas palicis zem ūdens. Salaspils kora “Lōja” diriģents, lībietis Ģirts Gailītis: “Mums ir pierasts domāt, ka tikai Ziemeļkurzemē kaut kas notiek. Ir arī Gaujas lībieši, Salacas lībieši un Daugavas lībieši, kur mēs tagad esam, jo Daugavas līvi jau tur līdz Aizkrauklei dzīvojuši. Tad, kad tos HES būvēja un visu applūdināja, paguva vēl šo un to izpētīt.Visbagātākie arheoloģiskie izrakumi, kas saistīti ar lībiešiem, ir tieši šeit,” saka Ģirts Gailītis.

Lībiešu kultūras mantojuma dienā, kas Latvijā tika atzīmēta pirmo reizi, Daugavas krastā atkal skan dziesmas lībiešu valodā. Tās skandē koris “Lōja” jeb “Laiva”, kas esot pasaulē vienīgais lībiešu koris. Salaspils kora “Lōja”dalībniece Ineta Bērziņa: “Ir grūta valoda, ja nepārtulko tekstu, tad pat nav skaidrs, par ko dzied. Bet ir cilvēki, kuri tajā runā un saprot.”

Viss sācies pirms 15 gadiem, kad tikko dibinātajam korim meklējuši krāšņākos šī novada tautas tērpus, kas izrādījušies lībiešu, tad jau bijis nepieciešams arī lībiskais satura piepildījums. Gailītis: “Vārdos un visās izpausmēs, ko mēs redzam apkārt, ir ļoti daudz lībiskā, tāpēc šajā gadā, īpaši šajā dienā, mums ir prieks to rādīt, likt cilvēkiem arī nedaudz aizdomāties, ka Latvijā ir vēl viena pamattauta lībieši.”

Līvu kultūras mantojuma dienā, kas vēsturiski bijuši lībiešu Pavasara svētki, netrūka arī skatītāju, kuri labprāt iesaistījās rotaļās un apguva ticējumus.

Pašlaik lībiešu valodā sazināties var vien daži desmiti cilvēku, bet kora vadītājs Ģirts Gailītis, kura pasē esot norādīta lībiešu tautība, ReTV teic, lai lībiešu valodu mācītu un mācītos, nepieciešams valsts atbalsts. “Neteiksim, ka piemirsts un aizmirsts. Reizēm pat apzināti ignorēts, šobrīd mēs ceļam savu balsi un esam lepni par to, ka mēs esam, jo nav jau tā, ka visi ir nomiruši. Mēs esam dzīvi.”