Apdegumi, ādas audu un kaulu pārogļošanās – tās ir dažas no traumām, kuras ik gadu gūst cilvēki, kuri makšķerē tuvu gaisvada elektrolīnijām. “Sadales tīkla” pārstāvis Artūrs Šmats atzīst – arī šosezon konstatēts pirmais negadījums.
“Spiningošanas sezonas atklāšana nākusi ar smagu elektrotraumu gadījumu, kur kāds vīrietis neuzmanīgas rīcības rezultātā ar makšķerkātu ir pieskāries gaisvadu elektropārvades līnijas vadiem,” saka Artūrs Šmats.
Šādu elektrolīniju esot pie daudzām makšķernieku iecienītām ūdenstilpēm, piemēram, Braslas un Gaujas upēm. Artūrs Šmats vēl uzsver – aplami domāt, ka no šādā veida strāvas triecieniem pasargās gumijas zābaki vai cimdi. “Mūsdienās makšķerkātus izgatavo no karbona, grafīta, kas pēc savas būtības ir ļoti labi elektriskās strāvas vadītāji. Ja runā par piederumiem, tad arī ūdens un mitruma ietekmē makšķeraukla kļūst par ļoti labu elektriskās strāvas vadītāju.”
Jāpiebilst, ja aukla ir ieķērusies vados, to nedrīkst mēģināt atkabināt paša spēkiem, bet gan jāatlaiž makšķere, jāziņo glābšanas dienestam un “Sadales tīklam”.
Artūrs Šmats: “Esam konstatējuši gadījumus, ka makšķernieki, braucot makšķerēt, redz, ka uz elektrības līnijām stāv vizuļi, pludiņi. Tad ir vēlme kaut kādā veidā tos kabināt nost. Parasti šī kabināšana nost ir ar šiem makšķerkātiem. Tā rezultātā - bēdīgas sekas.”
Tikmēr žurnāla “Copes lietas” redaktors Aivars Rudzinskis vērš uzmanību vēl kādam drošības aspektam, kas arī saistīts ar ekipējumu.
“Vajag valkāt brilles un pasargāt acis nevis tikai no saules un ultravioletajiem stariem, bet valkāt arī tad, kad ir tumšs, tāpēc, ka netīšām ar mušiņmakšķeri un spiningu var trāpīt āķi sev acī. Tas ir liels risks, par ko visu mūžu būs jāatceras,” skaidro Aivars Rudzinskis.
Taču visai skaudri izsakās par makšķernieku attieksmi pret drošības vestes valkāšanu atrodoties laivā. Biežāk makšķerniekiem vestes kalpojot par mīkstu pamatu sēdēšanai, nevis, lai pasargātu sevi no slīkšanas.
Aivars Rudzinskis: “Situācija patiesībā ar šo jautājumu, latviski runājot, ir katastrofāla. Makšķernieki praktiski nekad nevelk vestes, un makšķernieki mēdz laiku pa laikam iegāzties ūdenī no laivas. Tad viņi par to vesti atceras, bet tad jau ir par vēlu.”
Aivars Rudzinskis gan norāda – ir dažādas makšķerniekiem specializētas vestes, tamdēļ nevajadzētu atrunāties, ka tās valkāt ir neērti. “Ir vestes, kas automātiski piepūšas iekrītot ūdenī, kas nav neērtas. Vienkārši mazas jostiņas ap kaklu, kas nebūt netraucē kustēties un aktīvi darboties laivā. Protams, maksā mazliet vairāk, bet tā dzīvība ir daudz dārgāka par tiem dažiem desmitiem eiro.”
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Aigars Pulle: “Biežāk nelaimes gadījumi notiek ar makšķerniekiem, jo laivas apgāžas. Viņi parasti nodalās – viena laiva ir vienā ezera galā, viena otrā, tad ir grūti palīdzēt, ja nav šīs vestes. Vestei ir liela nozīme. Pašreiz ūdens ir vēss, un, ja notiek kāds ūdens nelaimes gadījums, apgāžoties laivai, šī veste spēs pasargāt no noslīkšanas.”
VUGD pārstāvis Aigars Pulle vēl piebilst – daudzi nelaimes gadījumi nebūtu notikuši, ja jebkurš, kurš izmanto ūdens transportlīdzekli, izmantotu arī šo drošības līdzekli.
