Šajā gadā VUGD glābis 758 dzīvniekus - savvaļas un mājdzīvniekus

Kaķi un putni ir dzīvnieki, kuriem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) devies palīgā visbiežāk. Gada laikā sniegta palīdzība vairāk par septiņiem simtiem dzīvnieku.

Šī gada laikā no visādām likstām nācies glābt 333 kaķus, vēl 223 izsaukumi saņemti, lai glābtu putnus - gulbjus, baložus, bezdelīgas. “Ja mēs runājam par mājdzīvniekiem, tad februāri bija gadījums, kur trīs mājlopi bija ielūzuši ledū, kur attiecīgi glābējiem nācās griezt ledu un izglābt dzīvniekus, un šī glābšanas operācija bija veiksmīga. Tikpat labi, ir situācijas, kad bebri un stirnas iekrīt cilvēku radītās akās vai bedrēs, saviem spēkiem nespēj izkļūt laukā. Šie darbi vienmēr būs sarežģīti, savā ziņā arī bīstami ugunsdzēsējiem un glābējiem,” atzīst Agrita Vītola, VUGD pārstāve.

Ne vienmēr glābējiem izdodas palīdzēt un nogādāt dzīvnieku pie saimnieka sveiku un veselu. “Dažkārt tiek atstāti pusatvērti logi, arī laikā, kad iedzīvotāji neatrodas mājoklī, un tad diemžēl ir gadījumi, kad no šiem pusatvērtiem logiem ir jāizceļ bojāgājuši kaķi. Ir visas tādas situācijas, kur atrodas dzīvnieki, kur viņi pārvietojas. Arī ziemas laikā suņiem nevajadzētu ļaut skraidīt pa ūdenstilpņu ledu, jo ir pietiekami daudz gadījumu, kad mums ir jāglābj suņi, kas ir ielūzuši ledū,” saka Agrita Vītola.

Glābējiem, palīdzot dzīvniekiem, bieži vien gadās pašiem gūt savainojumus. “Pašiem jābūt uzmanīgiem, jo dzīvnieki arī sabīstas, pēc glābšanas mēdz iekost, tāpēc ir nepieciešams viss aizsargtērps, cimdi līdzi. Ir bijis gadījums, kad jādodas pašam uz slimnīcu,” atzīst Raivis Indriksons, VUGD Valmieras daļas vada komandieris.

Vidzemē glābēji devušies uz 88 izsaukumiem, lai glābtu nelaimē nonākušos dzīvniekus. Bieži vien, lai atbrīvotu putnu, nākas izmantot radikālas metodes. “Tie ir saistīti ar to, ka viņi ir ielidojuši ventilācijas šahtās, tad attiecīgi cilvēki dzird to, ka putns tur kādus trokšņus rada, vai kā citādi. Jāatzīst, ka ne vienmēr šādus putnus ir iespējams glābt, jo dažkārt ir vajadzīgs lauzt sienu, lai varētu attiecīgi dzīvniekam tikt klāt, bet ne vienmēr cilvēki šādas darbības atļauj, līdz ar to - ne vienmēr ir iespējams izglābt šādā situācijā nonākušu dzīvnieku,” saka Agrita Vītola.

VUGD uzsver, ka ne katrā situācijā, kad kaķis ir uzskrējis kokā, viņa dzīvība ir apdraudēta, tāpēc aicina iedzīvotājus padomāt, vai tiešām ir nepieciešama glābēju palīdzība. Bieži vien, glābējiem aizbraucot uz notikumu vietu, kaķis, dzirdot sirēnas, nobīstas, ātri vien ir noskrējis lejā pats.


Foto: Freepik