Pirms diviem mēnešiem darbu sāka 14. Saeima, jaunievēlēto deputātu starpā vairāki likumprojekti jau izraisījuši asus strīdus. Taču arī vēlētājiem šoreiz nebija viegli izdarīt izvēli. Dažādi notikumi un procesi sabiedrībā radījuši pamatīgas plaisas. Lai tās nogludinātu, jaunajai valdībai jāspēj uzrunāt arī sociāli neapmierinātās sabiedrības grupas. 

Šogad ievēlētās 14. Saeimas sastāvs krasi atšķiras no iepriekšējā deputātu sasaukuma. Mainījušās vairāk nekā divas trešdaļas ievēlēto deputātu. Saeimas namā sastopami daudzi jauni tautas kalpi, bet citi lielajā politikā atgriezušies pēc ilgāka laika. Taču, kā norāda politisko procesu pētniece Iveta Kažoka, daļa sabiedrības šīs pārmaiņas nemaz nepamana. “Četras no tām partijām, kuras uzvarēja iepriekšējās vēlēšanās, vispār vairs netika pārvēlētas. Ne Saskaņa, ilggadējais vēlēšanu uzvarētājs, ne Attīstībai/Par, ne Konservatīvie un arī KPV.LV bija sabrukuši vēl pirms vēlēšanām. Kas ir grandiozas pārmaiņas, bet tā nešķita tiem cilvēkiem, kuri primāri gan iepriekšējo valdību, gan esošo Saeimu asociē ar Krišjāni Kariņu un Jauno Vienotību. No viņu skatu punkta nekas nav pamainījies. 

Vēlēšanu lielākie zaudētāji - “Saskaņa”, “Konservatīvie” jau pirms vēlēšanām saprata, ka šoreiz Saeimā neiekļūs. Tāpat partija “Attīstībai/Par”, kuri tikai pēc visu balsu saskaitīšanas nokļuva zem 5% barjeras. Sociālais antropologs Mārtiņš Daugulis: “Veids kritizēt valdību, kurā pats strādā, un tādā uzbrūkošā un pietiekami agresīvā veidā nav bijis tas, ko elektoriāts uztvēris kā pozitīvu un caur vēlēšanu rezultātiem arī sodījis konkrēto politisko spēku.”

Politologu redzējumā šoreiz vēlēšanu iznākumu noteica cīņa par krievvalodīgo vēlētāju balsīm. Šis elektoriāts vēl īsi pirms vēlēšanām jutās visai apmulsis, jo šoreiz viņus uzrunāt centās pat vairāki politiskie spēki. Iveta Kažoka: “Viņi jau tā nebija pieraduši, ka par viņu balsi sacenšas tik daudz dažādas partijas, bet šogad tas bija ārkārtīgi izteikti. Arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka puse vēlētāju savu gala lēmumu ir spējuši pieņemt tikai pašā pēdējā vēlēšanu nedēļā.” 

Mārtiņš Daugulis saka: “Ja mēs runājam par Rosļikova kunga sasniegumiem, tad tie patiešām būtu adresējami tehnoloģiskajā pieejā, gan arī neapšaubāmi šajā partiju vērtību sistēmā, kas daļai no elektoriāta ir bijusi pieejama.”

kā rāda sociālās aptaujās, tieši kandidātu aktivitātes sociālajos tīklos šajās vēlēšanās bijis viens no svarīgākajiem informācijas avotiem. Šoreiz cilvēki lēmuma pieņemšanas procesā daudz mazāk ietekmējās no radiem, draugiem un sabiedrībā zināmu personu viedokļa. 

Iepriekšējās vēlēšanās visai sīva politiķu cīņa izvērtās par ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsīm, taču šoreiz kandidāti diasporas latviešus bija aizmirsuši. Mārtiņš Daugulis saka: “Es vēl joprojām nesaprotu, kāpēc partijas neatvēl atsevišķu budžeta līniju, laiku un cilvēkus, lai strādātu ar diasporu uz vēlēšanām un ne tikai, bet arī pirms tam. Tur mēs redzam tās sekas, ka tā atrautība nav jau tikai uz vēlēšanām, bet ir arī caurmērā.”

Ģeopolitiskie procesi vai atbildība par savu valsti cilvēkus šoreiz krietni vairāk motivēja doties balsot. Nepiepildījās daudzu skeptiķu prognozes par zemo vēlētāju aktivitāti. Cilvēki vēlēšanu dienā bija gatavi stāvēt garās rindās, lai atdotu savu balsi. 

Politologi gan norāda, lai gan vēlēšanas noritēja sekmīgi, būtiskas problēmas šogad iezīmējās Centrālās vēlēšanu komisijas darbā. Uz tām norādīja jau Valsts kontroles ziņojums, gada nogalē sakoja KNAB rosināts kriminālprocess par krāpšanu, kurā apsūdzēta komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Kas īsti noticis, pagaidām netiek atklāts. Lai risinātu Centrālās vēlēšanu komisijas problēmas, īpaši jau finansiālos jautājumus, politiķiem nāksies iesaistīties.